Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia.org
1900. gada 2. jūlijā Vācijā virs Bodenezera notika pirmais cepelīna lidojums. Cepelīns jeb dirižablis kā pārvietošanās ierīces īpaši populāras bija pirmā pasaules kara laikā.
Pirmo sekmīgo lidojumu cepelīns aizvadīja 1900. gada 1. jūlijā. Lai arī nosēžoties tas tika nedaudz sabojāts, tomēr to ātri vien atjaunoja un uzlaboja - līdz tā paša gada oktobrī tas jau aizvadīja divus sekmīgus lidojumus (ar ātrumu līdz 25 kilometriem stundā). Šim cepelīnam bija aptuveni 30 zirgspēku dzinējs.
Pēc šiem lidojumiem grāfs Cepelīns sāka darbu pie jauna modeļa gaisa kuģa izbūves - piesaistot gan publisku finansējumu, gan ieguldot visus savus resursus - un pat izliekot savu māju "uz kredīta". Vēlāk tika veidoti arī jauni gaisa kuģa modeļi un katrs nākamais, protams, bija arvien sekmīgāks.
Un līdz ar šiem sekmīgajiem lidojumiem, cepelīnu veiksmes stāsts pārņēma pasauli - un tieši tāpēc 1910. gadā, kad tika organizēti pirmie komerciālie lidojumi, bija ļoti liels pieprasījums. Nākamo četru gadu laikā grāfs Cepelīns ar savu lidsabiedrību bija pārvadājis aptuveni 10,000 pasažierus, kopā veicot 1500 lidojumus. Cepelīnus izmantoja arī Pirmā Pasaules kara laikā.
Cepelīnu angāru augšdaļas ikdienā kļuvušas par vienu no Rīgas simboliem - Centrāltirgus sastāvdaļu, jo tieši šajos angāros veidoti tirgus paviljoni.
Periodā starp abiem pasaules kariem lidojums ar pasažieru dirižabli bija daudz komfortablāks, nekā ar toreizējām lidmašīnām. Par dirižabļu ēras norietu tiek uzskatīta dirižabļa "Hindenburgs" katastrofa 1937. gadā.
Mūsdienās dirižabļus lieto izklaides un reklāmas vajadzībām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
