Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/History.com/Wikipedia.org
Lai arī taksometri, šī vārda tiešākajā izpratnē - samaksā par to, ka tevi kaut kur aizved, dokumentāli atrodami jau laika posmā ap 17. gadsimta sākumu (1605. gads), šie "taksometri", visdrīzāk, jāliek "pēdiņās" jo tie bija zirga pajūga karietes, kas par noteiktu naudas summu nogādāja tur, kur vajadzēja.
Šādas karietes pārsvarā varēja izsaukt pie bārmeņiem, kas pa saviem informācijas kanāliem ziņu par "takša" nepieciešamību nogādāja līdz pašai zirgu karietei. Tas bija visai ilglaicīgs pasākums, jo nereti karietes arī bija jāmeklē pa visu pilsētu - taču daudziem cilvēkiem šāds pārvietošanās veids bija vienīgais, ja vien negribējās iet ar kājām vai pašiem nebija pieejama kariete.
Pārsvarā šādas karietes bija meklējamas tā brīža Eiropas lielākajās metropolēs - Parīzē un Londonā, kā arī atsevišķās citās pilsētās.
Pēc zirgu karietēm jeb "taksometriem" nāca arī elektriskie un tvaika dzinējā balstītie taksometri - līdz 1897.gadā Vācijas pilsētā Štutgartē darbu uzsāka pirmais benzīna dzinēja taksometrs. Tuvāko pāris gadu laikā šāda veida taksometri izplatījās arī Parīzē, Londonā līdz 1907. gada 13. augustā darbu uzsāka arī okeāna otrā pusē - Ņujorkā. Tas tad bija pirmais aizmetums milzīgajai taksometru kultūrai, kas tuvāko 100 gadu laikā Ņujorkā izplatījās.
Pēc pāris gadiem arī taksometrus ieteica krāsot Ņujorkai raksturīgajā dzeltenajā krāsā - lai tos viegli būt pamanīt no attāluma un atšķirt no parastām automašīnām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
