Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com/travelbook.de
Ja mēs sapņojam par ceļojumu, tad bieži vien acu priekšā
iztēlojamies zilu jūras līci ar baltām smiltīm un klinšainu fonu. Lai gan pēc
būtības ūdens ir caurspīdīgs un bezkrāsains, taču mūsu apziņā tas vienmēr ir
zils. Daudzi uzskata, ka tas ir saistīts ar zilajām debesīm, jo jūra
reflektējas debesīs. Taču bieži vien mēs redzam arī zaļas un pelēkas krāsas
jūru.
Berlīnes Universitātes eksperimentālās fizikas profesors
Tobiass Kampfrāts (Tobias Kampfrath) skaidro, ka jūras krāsa ir atkarīga
galvenokārt no diviem faktoriem. Pirmais process ir gaismas absorbcija no ūdens
virsmas, bet otrais process ir saistīts ar ūdens molekulu stāvokli, kuras uz
visām malām atstaro gaismu, kad saules stars ir iespiedies ūdenī.
Baltās gaismas stars ūdenī salūzt vairākās krāsās un zilās un
zaļās krāsas stari tiek mazāk absorbēti nekā sarkanās krāsas stari. Tāpēc zilās
krāsas stari iespiežas dziļāk ūdens slānī nekā sarkanās krāsas gaismas stari. Zilās
krāsas staru viļņu garums ir īsāks nekā sarkanajam staram, tāpēc zilā krāsa
tiek vairāk izsijāta, tāpēc mums arī rodas vizuāla sajūta, ka jūra ir zila. Vēl viens faktors ir
saistīts ar mūsu redzi, ka cilvēku acs jūtīgāk un labāk uztver zilo un zaļo
krāsu nekā sarkano krāsu. Vairāki mikroorganismi siltās jūrās var producēt īpašas
vielas (beta-karotīns), kas iekrāso ūdeni rozā krāsā un tad tūristi bildē jūru
ar sarkanu nokrāsu.
Jūra var būt arī pelēka un gandrīz melna, taču visas šīs
dažādās krāsas nosaka arī citi faktori, piemēram, ūdens dziļums, tīrība, sāļums
vai smilšains jūras dibens.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
