Foto: Commons.wikimedia.org
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Cntraveler.com/BalticTravelnews.com
Kura ir garākā upe pasaulē? Kā zināms, 20. gadsimtā veikto pētījumu dēļ šis statuss piedēvējams Nīlai (aptuveni 6 650 kilometri), un Dienvidamerikas upe Amazone atpaliek par gandrīz 250 kilometriem. Tomēr nesen veiktu ekspedīciju dēļ Andu vulkāna Nevado Mismi apkaimē uz šo jautājumu vairs nav iespējams sniegt tik viennozīmīgu atbildi.
Upes garuma mērīšana patiesībā ir ļoti komplicēts process. Kur upe īsti beidzas? Amazones ieteka, piemēram, ir sarežģīta kanālu un estuāru sistēma, pa kuru Atlantijas okeānā nokļūst tik milzīgas ūdens masas, ka lietus sezonas laikā pat vairāk nekā 150 kilometru attālumā no okeāna krasta iespējams pasmelt teju tīru saldūdeni. Tādēļ ir gandrīz neiespējami noteikt precīzu punktu, kur beidzas Amazone, bet kur – sākas Atlantijas okeāns.
Reklāma
Taču upes "īstā" sākumpunkta meklējumi var būt vēl sarežģītāki. Amazones gadījumā 2001. gadā "National Geographic Society" ekspedīcija izmantoja GPS iekārtas, lai demonstrētu, ka upes tālākā izteka nebūt nav Maranjonas upe, kā tika uzskatīts iepriekš. Tā vietā tika noteikts, ka Amazone patiesībā sākas no pavisam neliela avota, kas atrodas ievērojami tālāk. Kā liecina jaunākie brazīliešu zinātnieku aprēķini, var izrādīties, ka upe ir pat par aptuveni 160 kilometriem garāka nekā Nīla.
Vēl šokējošāks atklājums Amazonē tika veikts 2006. gadā. Toreiz ģeologi pētīja, kādā ātrumā saneši pa upi nokļūst Atlantijas okeānā. Par pārsteigumu viņiem, pavisam nejauši tika atklāts, ka vecākie nogulumi atrodas tieši upes iztekas, nevis ietekas apvidū. Drīz vien viņi atskārta, ka pirms krīta perioda Amazone patiesībā tecējusi pretējā virzienā – no austrumiem uz rietumiem. Kā izrādās, tecēšanas virzienu upe mainījusi aptuveni pirms 100 miljoniem gadu, kad sāka veidoties Andu kalni.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Populārakie piedāvājumi
