Solīdāk tērptie putni – pingvīni

Izrādās, ka pingvīni ir vairāk nekā putni, kuri liek mums pasmaidīt. Pārnēsājot barību no jūras uz sauszemi un otrādi, reizēm pašiem esot par barību citiem plēsējiem, kā arī, rokot aliņas olām un ligzdām, pārveidojot vidi – šie putni ir svarīga ekosistēmas daļa.

Taču diemžēl no 18 mūsdienās pastāvošajām pingvīnu sugām Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība desmit ir pasludinājusi par izmirstošām. Pēdējos 25 gados pārējās astoņas sugas ir nopelnījušas tuvāku uzraudzību cilvēku izraisīto pārmaiņu dēļ.

Pingvīnu sugu skaita samazināšanās rada sarežģījumus gan okeāna, gan sauszemes ekosistēmām. Šie nelidojošie putni, kas barojas okeānā un vairojas uz sauszemes, ir milzīgs augsnes barības vielu avots Antarktīdas jūrām. Pingvīni, tāpat kā sauszemes putni, bagātina ūdeni un zemi ar izkārnījumiem. Šajā mēslojumā ir daudz slāpekļa, oglekļa un fosfora. Samazinoties pingvīnu populācijai, augsnei sāks trūkt iepriekš minētās vielas un tā paliks pliekanāka.

Tāpat pingvīnu izmiršana var radīt barības ķēdes pārrāvumu, jo dabā viss ir saistīts. Pingvīni medī mazos jūras iemītniekus - zivis, krilus, anšovus un kalmārus. Savukārt, pingvīnus medī kotiki, zobenvaļi, jūras lauvas un jūras leopardi. Tātad izmiršanas riskus varētu sajust arī šīs dzīvnieku grupas.

Par godu pingvīnu apzināšanas dienai 20.janvārī, kanāls "National Geographic" ir apkopojis interesantākos faktus par šiem apdraudētajiem putniem un to dzīvesveidu.

“Savādās zosis”

Kad 1519.gadā Fernāns Magelāns devās apkārt zemeslodei, viņš sasniedza arī Dienvidameriku – Folklenda jeb Malvinu salas. Tur portugāļu jūras braucējs pamanījis neparastus radījumus. Nezinādams, kas tie īsi ir, Magelāns tos nosauca par “savādajām zosīm". Vēlāk atklājās, ka viņš sastapies ar pingvīniem un viņam par godu, šo “savādo zosu" sugu nodēvēja par Magelāna pingvīniem.

Magelāna pingvīni ir vidēja izmēra putni, kas augumā var sasniegt pat 61 – 76 centimetrus un sver līdz 6,5 kilogramiem. Magelāna pingvīnu populācijas saskaras ar dažādiem cilvēku radītiem draudiem - naftas noplūdēm, barības samazināšanos un, protams, klimata pārmaiņām. Populāciju ietekmē arī dabiskā atlase - jūras lauvas, plēsējputni un jūras leopardi, kuri medī mazuļus. Turklāt augstu stresu šiem pingvīniem rada cilvēku klātbūtne.

Kāpēc “pingvīni"?

Dižais alks, kurš pirms izmiršanas dzīvojis Kanādā, pēc skata atgādinājis jocīgos, melnbaltos radījumus, kas sastapti Dienvidu puslodē netālu no Argentīnas. Tāpēc pētnieki par iedvesmu izmantoja dižā alka zinātnisko nosaukumu “Pinguinus impennis”, pieņemot, ka jaunatklātās radības ir līdzīgas alkiem.

Alku dzimtas putni ir labi peldētāji un nirēji, toties to gaita uz sauszemes ir ļoti neveikla. Visas mūsdienās dzīvojošās sugas spēj lidot, bet izmirušais dižais alks bija nelidojošs. Mūsdienās lielākais šīs dzimtas pārstāvis ir resnknābja kaira, kuras ķermeņa vidējais garums ir 45 centimetri, svars gandrīz 1,5 kilogrami.

Šie putni nav ierasta parādība Latvijas teritorijā, tomēr pirms pāris gadiem alku dzimtas pārstāvis - lielais alks - ligzdošanas laikā manīts Kolkas raga apvidū.

Putni cilvēka augumā

Nesen atklātās fosilijas liecina, ka pagātnē pastāvējusi pingvīnu suga, kura bijusi garāka par vidusmēra pieaugušu cilvēku mūsdienās 1,55 metru garumā. Pirms 60 miljoniem gadu suga “Kumimanu bikeae”, iespējams, svēra 100 kilogramus. Vēl viena, nu jau izmirusi pingvīnu suga, “Pachydyptes” bija 1,30 metrus gara.

Šobrīd augumā druknākie ir imperatorpingvīni - gaļēdāji, neliela auguma putni, sasniedzot viena metra auguma atzīmi, dzīvo no 15 līdz 20 gadiem un brieduma gados sver līdz 40 kilogramiem.

"Okeāna sargi”

Pingvīni ir labs rādītājs tam, kas notiek okeānā un Antarktīdā. Viens no būtiskiem signāliem, ka pasaulē kaut kas nav kārtībā, ir tas, ka pingvīnu mazuļi negūst laikus pieaugt. Tas nozīmē, ka mazuļi izšķiļas ar pūkainu ap, kas tas nav paredzēts peldēšanai. Putna spalvas nomainās tikai pēc gada. Ja šā gada laikā ir bijusi krasa ledus kārtas samazināšanās, tad var gadīties, ka ledus gabals atdalās no kopējā un iepeld jūrā. Ja uz šā gabala atrodas vecāki un mazulis, tad vecāki izdzīvos, jo tiem ir nepieciešamais apspalvojums, bet bērns vēl nav gatavs peldēt.

Vēl viens iespējamais ziņojums, par ko vēsta pingvīnu uzvedība, ir ūdenī mītošo medījumu populācijas samazināšanās. Ja konkrētajā gadā nav bijušas pārāk krasas izmaiņas ledus teritorijas apjomā, taču pingvīnu populācija tāpat ir krasi samazinājusies, tad jālūkojas zem ūdens līmeņa, kas notiek ar zivīm, kriliem un citiem jūras iemītniekiem.

Mūža mīlestība

Dažas pingvīnu sugas ir monogāmijas piekritēji - viena mīlestība, viens partneris visam mūžam. Izvēloties savu pārošanās partneri agrā jaunībā, džentū, Dienvidu klinšu un zodsiksnas pingvīnu sugas, turas viens pie otra līdz mūža izskaņai. Tomēr visas pingvīnu sugas nav tik uzticīgas. Piemēram, imperatorpingvīni katru gadu meklē jaunu pārošanās biedru, jo vienkārši nespēj sagaidīt, kad atkal sastaps pērnā gada draugu.

Katram pārim ir savs īpašais sauciens, kas tiem ļauj vienam otru atrast starp tūkstošiem līdzinieku pēc tam, kad otrs atgriežas no medībām okeānā. Tā kā pingvīni parasti dzīvo lielās kolonijās, kuru dalībnieku skaits mērojams tūkstošos, tad bez pazīšanās zīmes ir visai grūti atrast to īsto un vienīgo.

Būtisks faktors, ar ko pingvīni atšķiras no citiem putniem, - abi vecāki rūpējas par mazuli. Gan mātīte, gan tēviņš piedalās ligzdas izveidē. Kad mazulis ir izšķīlies, tad abi rūpējas par tā labklājību - dodas medīt barību, pasargā to un māca patstāvību.

Uz vēdera un uz priekšu

Tāpat kā mums patīk doties uz slidotavu, pingvīni jau sen mums bijuši divus soļus priekšā. Arī šiem putniem viena no iecienītākajām nodarbēm ir slīdēt pa līdzenumu, tikai viņi to dara uz sava vēdera, ne slidām.

Tā vietā, lai šļūktu un lēni ietu pa ledu, daudziem pingvīniem patīk gulties uz vēdera un līst uz priekšu, atsperoties ar pakaļējām pleznām. Bieži vien tas ir ātrāks veids, kā pārvietoties, un tas ir vienkārši jautri,  ne?

Esi pingvīnu draugs un rūpējies par mīlīgajiem un mūsu pašu labklājībai tik svarīgajiem putniem kopā ar “National Geographic” .

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Sieviešu dienas svētki, Hilton Garden Inn Estravel Latvia
Tulpju, narcišu un rožu svētki Hilton Garden Inn Riga Old Town! - nakšņošana 2 personām, brokastis, cienasts | Skatīt vairāk
Latvija no 89 EUR
Daugavpils novada pilis un muižas TAKA
Daugavpils novadā ir palikušas muižas,kas kādreiz piederēja gan baroniem Hāniem un viņu ģimenēm, gan grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai, gan | Skatīt vairāk
Slēpošanas iespējas Limbažu novadā Limbažu TIC
Limbažu Lielezera pludmale, Sporta un kultūras centrs "Vidriži", Viļķenes pagasts, Kultūra un sports Skultē | Skatīt vairāk
Pavasara iedvesma Baltic Beach Hotel & SPA
Pirmie pavasara saules stari, mostas spirgtie dabas aromāti, mostas visa jūras mala… Atvēliet laiku atpūtai – atgūstiet spēkus pēc ilgā ziemas | Skatīt vairāk
no 209 EUR

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.314605sec.