Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni ar zemgaļu laika senlietām

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni ar zemgaļu laika senlietām

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.

Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta.

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās, uzsver atradumu nozīmīgumu: "Seno zemgaļu pils atrašanas vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas šodien ir acīmredzamas. Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm veikt kultūrslāņa izpēti, kas izveidojies pilskalnā. Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz 3 metru biezumā. Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums."

Atsedzot mūrus zem zemes, atrodot senlietas, mēs iegūstam jaunu informāciju par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Dobeles Livonijas laika pils celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības muzejā un labāk saglabājušies priekšmeti noteikti ar laiku tiks izstādīti apskatei pils muzeja ekspozīcijā.

Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju rezultātā, kad Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17.gs. kapela iepriekšējās Livonijas ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis, un atradumi bija datējami sākot ar 16.gs. To arheologi secinājuši, izsmeļot būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei.

Andris Tomašūns skaidro: "Interesanti, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē ir nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada. Iespējams, ka vienlaicīgi mūra pilij blakus ir bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinās arī zemgaļi. Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali."

Izskatās, ka ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289./1290.gadā. Varbūt 14. gs. notikušais ugunsgrēks toreiz nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika uzbrukums arī Dobelei.

Par Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurāciju

Vērienīgas rekonstrukcijas gaitā Livonijas ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā, iebūvētā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā.  Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība RERE Meistari 1. Projektu izstrādājis SIA Konvents un SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs, projekta koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, būvuzraudzību veic SIA RS Būvnieks.

Būvprojekta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurācijas īstenošanai Dobeles novada pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena „Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ietvaros,  īstenojot kopīgo sadarbības projektu "Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā".

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Svarīgākais iemesls ceļojumam uz Taizemi ir?

Kultūra: tempļi, muzeji, reliģija, mūzika…

Daba: pludmales, kalni, salas, džungļi, dzīvnieki…

Viesmīlība: cilvēki, ēdiens, viesnīcas, izklaide

Aktivitātes: golfs, riteņbraukšana, pārgājieni, aktīvā ūdens atpūta

Pievilcīgas ceļošanas cenas

Es neceļotu uz Taizemi

Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
DINABURGAS PILSDRUPAS UN PILS MAKETS TAKA
Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. | Skatīt vairāk
Latvija
Ūdens tūrisms Daugavas lokos TAKA
Laivu noma “Beibuks” piedāvā dažādus ūdens tūrisma maršrutus. Iespējams iznomāt koka plostus, kanoe laivas, smailītes, katamarānus, citu ūdens | Skatīt vairāk
Atpūtas vieta “Latgales sēta” TAKA
Atpūtas vieta “Latgales sēta” atrodas pie pašas Daugavas Slutišķos, Naujenes pagastā. | Skatīt vairāk
Sventes viesnīca**** un restorāns TAKA
Restaurētajā muižā valda mājīga un izsmalcināta atmosfēra - silta kamīna gaisma un patīkama mūzika noskaņo uz atpūtu, prom no pilsētas steigas. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.65766788sec.