Līdz ar jauno tūrisma sezonu 25. aprīlī durvis apmeklētājiem vērs Rīgas Jūgendstila muzejs, kas atrodas Rīgā, Alberta ielā 12. Šo ēku ir projektējis izcils latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns, un muzejs ir iekārtots arhitekta kādreizējā dzīvoklī. Līdz ar muzeja pirmās kārtas atklāšanu apmeklētāji varēs apskatīt autentiski restaurēto un iekārtoto priekštelpu, viesistabu ar erkeru un kamīnistabu ar jūgendstila laika mēbeļu un priekšmetu ekspozīciju.
Muzeja mērķis ir saglabāt un popularizēt Rīgas jūgendstila arhitektūras un mākslas daudzveidību. Līdz ar muzeja atklāšanu Rīgā būs viens dzīvoklis, kurš pilnībā parādīs jūgendstila būtību – sākot ar autentisko telpu plānojumu un oriģinālo sienu krāsojumu, līdz pat vissīkākajai detaļai – logu vitrāžām, virtuves flīzēm un pat durvju un logu rokturiem.
Turklāt muzejs arī iemūžinās izcilā latviešu arhitekta Konstatntīna Pēkšēna piemiņu – pēc viņa projektiem Rīgā uzcelti ap 250 daudzstāvu jūgendstila mūra nami.
„Rīgai kā jūgendstila metropolei jau sen šāds muzejs bija nepieciešams. Rīdzinieki var būt lepni, ka beidzot mums ir pašiem savs – Rīgas Jūgendstila – muzejs, kas kalpos gan kā vēstures liecība pilsētas iedzīvotājiem, gan arī nesīs mūsu pilsētas vārdu pasaulē. Esmu pārliecināts, ka Rīgas Jūgendstila muzejs ar atjaunoto autentisko interjeru un bagāto ekspozīciju kļūs arī par nozīmīgu Eiropas jūgendstila kultūras mantojuma daļu,” uzsver Rīgas Domes priekšsēdētājs Jānis Birks.
Līdz ar muzeja pirmās kārtas atklāšanu apmeklētāji varēs apskatīt autentiski restaurēto un iekārtoto priekštelpu, viesistabu ar erkeru un kamīna istabu ar jūgendstila laika mēbeļu un priekšmetu ekspozīciju. Rīgas Kultūras aģentūra ir patiesi gandarīta, ka muzeju rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem var atvērt plānotajā laikā, kas sakrīt ar aktīvās tūrisma sezonas sākšanos Rīgā.
Muzeja otrajā kārtā plānots atvērt arī pārējās autentiski rekonstruētās pirmā stāva dzīvokļa telpas – ēdamistabu, guļamistabu, kalpones istabu, virtuvi un vannas istabu. Visbeidzot ēkas cokolstāvā durvis vērs izglītojoša un atraktīva digitālā ekspozīcija par jūgendstila laikmetu.
„Jūgendstila muzeja telpām nav analoga Rīgā, tās ir unikālas gan ar savu vēsturisko vērtību, gan izcilo, autentisko jūgendstila interjeru. Rīgas Kultūras aģentūra ir gandarīta, ka ir izdevies realizēt šo projektu un izveidot Rīgā jaunu muzeju, kas radīs iespēju rīdziniekiem labāk iepazīt pilsētas vēsturi un pilsētnieku dzīvesveidu 20. gadsimta sākumā. Likumsakarīgi, ka muzeja atklāšana notiek izcilā latviešu jūgendstila arhitekta Konstantīna Pēkšēna 150. jubilejas gadā,” atzīmē Rīgas Kultūras aģentūras direktore Brigita Rozenbrika.
Muzeja ekspozīcijas autore ir arhitekte Liesma Markova, telpu restaurāciju veic profesionāli, pieredzējuši restauratori sertificētās restauratores Gunitas Čakares vadībā. Muzeja krājumā pašlaik ir vairāk nekā 500 autentisku priekšmetu – oriģinālas jūgendstila mēbeles, trauki, rokdarbi, apģērbi un daudz citu interjera lietu.
Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no 25. aprīļa plkst. 16.00. Pirmajā dienā muzeja apmeklējums – bez maksas. Ieeja muzejā – no Strēlnieku ielas. Ieejas maksa muzejā – 1 lats, bērniem – bez maksas.
Jūgendstils ir 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to aizsākas mūsdienu stilu sistēma. Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas straujo uzplaukumu 20. gadsimta sākumā, kad veidojās galvaspilsētas centra raksturīgā apbūve. Ap 1904. gadu Rīgā pilnīgi izzuda 19. gadsimta otrās puses arhitektūras stils eklektisms. Ap 40 % no visas Rīgas centra apbūves veido jūgendstila celtnes, kas ir daudz vairāk nekā jebkurā citā pilsētā visā pasaulē. Pie izcilākajiem jūgendstila arhitektiem Latvijā pieskaitāmi Konstantīns Pēkšēns, Mihails Eizenšteins, Eižens Laube, Jānis Alksnis, Aleksandrs Vanags, Vilhelms Ludvigs Bokslafs un daudzi citi izcili meistari.
Pastāvīgās un digitālās ekspozīcijas skiču projekts
Rīgas Jūgendstila muzejs atrodas ēkā, kuru savulaik projektējis slavenais latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Laika posmā no 1903. gada līdz 1907. gadam šeit atradās arī arhitekta dzīvoklis un darbnīca.
Muzejs sastāv no divām daļām – viena no tām ir autentisks dzīvoklis, kurā ir restaurēti jūgendstilā veidotie interjeri un izstādīti interesanti un oriģināli muzeja eksponāti. Savukārt otra daļa, kas atrodas ēkas cokolstāvā, ir paredzēta digitālajai ekspozīcijai, kas ar dažādiem interaktīviem paņēmieniem iepazīstina apmeklētāju ar nepieciešamo informāciju, rada attiecīgu noskaņu un iesaista apmeklētāju pašam veidot izpratni par jūgendstilu, jo tā izpausmes tiek parādītas visdažādākajās jomās. Digitālo ekspozīciju ir paredzēts veidot kā jūgendstila iepazīšanu ārpus tā izpausmēm dzīvojamās telpās – pastaigā pa sabiedriskām vietām: ielu, veikalu, teātri utt.
Digitālās ekspozīcijas koncepcija
SIA Dd studio ir izstrādājis digitālās ekspozīcijas koncepciju un skiču projektu. Digitālā ekspozīcija ietver dažādus tehniskus risinājumus informācijas pasniegšanai, kā arī tā integrēšanu interjerā un papildināšanu ar dažādiem eksponātiem un interesantiem dizaina risinājumiem telpā, tādējādi veidojot gan saturiski, gan vizuāli augstvērtīgu muzeja saturu. Digitālā ekspozīcija ir veids, kā interesantā un atraktīvā veidā parādīt plašu informācijas apjomu gan satura, gan formas ziņā – vienā stāstā parādot gan tekstuālo informāciju, gan foto, audio un video materiālus. Šāda veida informācija ir saistoša dažāda vecuma apmeklētājiem, jo tā ir gan izzinošs materiāls, gan iespēja līdzdarboties un izvēlēties tieši to informāciju, kas ir nepieciešama.
Ekspozīcijas mākslinieciskā koncepcija tika izstrādāta Dd studio sadarbībā ar Rīgas Jūgendstila centru, ņemot vērā Rīgas Jūgendstila muzeja ekspozīcijas satura specifiku, telpu plānus un iespējas parādīt jūgendstila būtību dažādās tā izpausmēs. Muzeja ekspozīcijas mērķis ir apvienot pretmetus – veco un jauno, lai tie dabiski saplūstu kopā, radot interesantu, atraktīvu un izzinošu vidi. Ekspozīcijā šī harmonija starp veco un jauno atklājas dažādo materiālu apvienojumā – jūgendstilam raksturīgajos telpu noformējumos, attēlos un priekšmetos kopā ar krāsainiem ģeometriskiem elementiem, modernām tehnoloģijām un krāsainiem gaismas displejiem.
Darbs pie muzeja izveides
Darbu pie Rīgas Jūgendstila muzeja izveides Rīgas Kultūras aģentūra uzsāka līdz ar aģentūras dibināšanu 2007. gada sākumā.
27.05.2008. Rīgas domes sēdē Nr.3743 tiek pieņemts lēmums par Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas kultūras aģentūra” struktūrvienības Rīgas Jūgendstila centra muzeja telpu ierīkošanu nama Alberta 12 pagrabstāvā un 1. stāva dzīvoklī, uzdodot noslēgt telpu nomas līgumu.
Telpu nomas līgums noslēgts 2008. gada 25. jūlijā. Saskaņā ar šo līgumu līdz 01.04.2009. restaurētās un izremontētās pirmās 3 telpas 1. stāvā ( 82,7 m2) jānodod Rīgas Jūgendstila centra rīcībā, lai tur iekārtotu Rīgas Jūgendstila muzeja ekspozīcijas pirmo kārtu. 01.10.2009. ir jānodod Rīgas Jūgendstila centra rīcībā pārējās telpas 1. stāvā (212,8 m2), bet 01.01.2010. pagrabstāva telpas (248,3 m2). 1. stāva dzīvoklī tiek atjaunots oriģinālais interjers, kurā tiks izvietoti autentiskie jūgendstila priekšmeti un ierīkota izstāžu zāle. Pagrabstāva telpās atradīsies virtuālā muzeja ekspozīcija, kā arī multimediju zāle.
Nomas maksu par muzeja telpām sāks maksāt ar brīdi, kad telpas tiek nodotas RKA, un tās sāk izmantot Rīgas Jūgendstila centrs ekspozīcijas ierīkošanai.
Muzeja ēka
Ēka celta 1903. gadā kā K. Pēkšēna personīgais nams. Tās projektu izstrādājis K. Pēkšēns kopā ar toreizējo arhitektūras studentu Eiženu Laubi. Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Arhitektoniskajā pamatformā meistarīgi iekļautajos ornamentālajos ciļņos stilizēti vietējās augu un dzīvnieku valsts motīvi – skujas, čiekuri un vāverītes. Namā atrodas vītņveida kāpņu telpa ar ornamentāliem griestu gleznojumiem, kas, iespējams, veidoti pēc izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla metiem. Šī jūgendstila kāpņu telpa ir viena no izteiksmīgākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā.
Muzeja telpu restaurācija
Muzejā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. 2007. gadā sākta telpu izpēte, atklājot un fiksējot sākotnējo interjera apdari. Restaurācijas darbi veikti no 2008. gada līdz 2009. gadam restauratores Gunitas Čakares vadībā.
Muzeja ekspozīcija
Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar rīdzinieka dzīvokļa iekārtojumu 20. gadsimta sākumā. Interjera projekta autore ir arhitekte Liesma Markova. Muzejā varēs iepazīties arī ar Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūru, mākslu, rūpniecību un izcilām personībām ar multimediju palīdzību. Šī virtuālā muzeja projekta autors ir mākslinieks Jānis Mitrēvics. Muzeja izveide plānota trīs kārtās. Muzeja pirmajā kārtā var aplūkot ieejas halli, viesistabu un kamīna istabu.
Viesistaba
Viesistaba ir dzīvokļa centrālā reprezentācijas telpa, kurā saimnieki uzņem viesus, dzer tēju, runā par operas izrādēm, politiku, apspriež jaunāko Parīzes modi, kā arī Rīgas ziņas. Viesistabā var klausīties mūziku, dziedāt un dažkārt pat dejot...
Telpā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zilo krāsojumu. Viesistabas apdarē izmantoti florālie elementi, iedvesmu smeļot Latvijas dabā. Sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar margrietiņu motīviem. Visgreznākā apdare ir griestiem, ko rotā stuka dekors ar margrietiņu ziedu elementiem, kā arī ornamentāla gleznojumu josla. Interesants telpas akcents ir erkers. To no viesistabas atdala koka dekors, kas veidots raksturīgās jūgendstila formās. Ir saglabājies oriģinālais parkets, flīzes, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori.
2007. gadā veikta telpas izpēte, 2008. gadā – interjera restaurācija.
Viesistabā izvietoti autentiski, Rīgā lietoti un izgatavoti jūgendstila perioda priekšmeti. Mēbeļu iekārta izgatavota 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā. Mīkstajām mēbelēm saglabājies oriģinālais tapsējums. Pie sienas izvietots baltvācu mākslinieka Bernharda Borherta (1869 – 1945) akvarelis „Pavasaris”. Gramofons izgatavots J. G. Cimmermaņa mūzikas instrumentu fabrikā Sanktpēterburgā, kafijas servīze – M. S. Kuzņecova fabrikā Rīgā, stikla vāzes – Rīgas Iļģuciema stikla fabrikā, bet pulkstenis, kas izgatavots Vācijā, pirkts Roberta Valdmaņa veikalā Rīgā.
Kamīna istaba
Kamīna istaba izvietota dzīvokļa reprezentatīvajā daļā. Tā ir vieta, kurā saimnieki un viesi pulcējas pie kamīna uguns. Malkojot vīnu, risinās sarunas…
Istabā ir atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zaļo krāsojumu. Telpas interjera apdarē izmantoti florālie motīvi, iedvesmu smeļoties Rīgas koku daudzveidībā. Sienas augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar kastaņu lapu motīviem. Griestus rotā stuka dekors, kura kompozīcijas centrā ir rombveida rozete, bet pa perimetru izkārtota ornamentāla lentveida josla, kā arī dekoratīvs gleznojums ar kastaņu lapu motīviem. Ir saglabājies oriģinālais parkets, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori. Telpas akcents ir kamīns, kas veidots no zaļiem glazētiem podiņiem, kurus grezno kastaņu lapu un ziedu motīvi. Tas izgatavots 20. gadsimta sākumā Rīgas „Zelm und Behm” fabrikā. Kamīna istabā izvietoti autentiski, Rīgā lietoti jūgendstila perioda priekšmeti.
Mēbeļu iekārta izgatavota 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā, litogrāfijas – Itālijā, stikla vāzes – Rīgas Iļģuciema stikla fabrikā, bet barometru izgatavojis Rīgas optiķis Ernsts Gernsdorfs.
Informācija par muzeja darbību
Adrese:
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga, LV 1010, Latvija
Darba laiks:
Muzejs atvērts katru dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas, no 10:00 līdz 18.00
Ieejas biļete:
Ls 1.00
Bērniem – bez maksas.
Pakalpojumi:
Jūgendstila cepuru izmantošana fotografēšanai – Ls 1.00 par cepuri
Fotografēšanas biļete: Ls 1.00
