Izstāde, kas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mainīgo ekspozīciju zālē būs apskatāma no 10. jūlija līdz 21. septembrim, aptver četrus dažādus tematiskos virzienus: muzeja vēsture, pastmarkas, nezināma izcila personība, dāvinājumi muzejam.
Apmeklētāji varēs iedziļināties paša muzeja 140 gadu ilgajā vēsturē un šodienā, aplūkot sadarbībā ar VAS „Latvijas pasts” tapušās pastmarkas, noskatīties audiovizuālu darbu par pirmo latviešu sievieti – ceļotāju un ceļojuma aprakstu autori Minnu Freimani, kā arī aplūkot eksotiskas lietas no Ķīnas, Japānas un Jaungvinejas, kas muzejam dāvinātas starpkaru periodā.
VĒSTURE: ieskats muzeja 140 gados
Mobilajā jubilejas izstādē „Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam – 140” interesenti var gūt ieskatu muzeja veidošanās procesā. Turklāt ir reta iespēja vienuviet redzēt arī muzeja izdevumus – rakstu krājumus un grāmatas, kas laistas klajā, sākot no 1920. gada līdz šodienai.
MARKAS: Latvijas markas ar vēsturisku tematiku
VAS „Latvijas pasts” pastmarku izstādē eksponētas markas, kas tapušas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Tajās atainoti latviešu tautastērpi, pūcessakta, Latvijas nauda u.c. Arī saistībā ar LNVM 140 gadu jubileju „Latvijas pasts” laidis klajā īpašu jubilejas marku 0,35 Ls nominālvērtībā un tā apskatāma šajā izstādē.
PERSONĪBA: pirmā latviešu sieviete – ceļojumu aprakstu autore
Audiovizuālajā darbā „Minna ceļo” apmeklētāji var iepazīt mūsdienās nezināmo Minnu Freimani (1853 - ?) - pirmo latviešu sievieti–ceļotāju un ceļojumu aprakstu autori latviešu literatūrā, kas, savam laikmetam pārdroši un neraksturīgi, viena apceļojusi Kaukāzu, Ēģipti, Itāliju, Alžīriju un devusies pat tuksnesī. Gūtos iespaidus Minna publicējusi periodikā un grāmatās. Muzejs, sekojot pa Minnas Freimanes rakstos atstātajām pēdām, izveidojis intriģējošu darbu, kurā sintezēta pagātne un šodiena.
DĀVINĀJUMI: eksotiski priekšmeti
Šajā izstādes daļā aplūkojami unikāli priekšmeti, ko muzejam dāvājuši gan Imantas pulka latviešu karavīri, gan Latvijas Republikas pirmā konsula Šanhajā Roberta un Annas Valdmaņu ģimene, gan Dr. Artūrs Bērziņš.
1920. gadā, atgriežoties no Padomju Krievijas, latviešu strēlnieku ceļš uz Latviju veda apkārt teju puspasaulei - caur Tālajiem Austrumiem, Šrilanku un Indiju. No šo eksotisko priekšmetu pirkumiem saglabājušies čeki, pavadzīmes, u. c. liecinājumi. Lietas iegādātas ar mērķi bagātināt jaunās Latvijas valsts vēsturisko vērtību krājumu.
Dažādas Ķīnas un Japānas sadzīves lietas, tai skaitā pītu lietusmēteli, muzejs 1922. gadā saņēmis dāvinājumā no Valdmaņu ģimenes. Savukārt Jaungvinejas bultas, lokus, šķēpus, kaujas dunčus, vairogus un citus kaujas ieročus 20. gadu sākumā muzejam dāvinājis Artūrs Bērziņš.
Izstāde pirmo reizi bija aplūkojama šāgada „Muzeju naktī”.
___________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, muzejs ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
