Autors: Inese Auniņa/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Jpd.gov.lv
Kopš šā gada maija Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Romualda Ražuka vadībā notiek darbs pie tā, lai Jūrmalu veidotu par Raiņa un Aspazijas pilsētu.
Ir notikušas vairākas sanāksmes, kurās piedalījušies domes struktūrvienību vadītāji un speciālisti, kā arī ar Raiņa un Aspazijas piemiņu un piemiņas vietu apsaimniekošanu saistītie sabiedrības pārstāvji un citi interesenti. Dabā apsekoti visi īpašumi un vietas, par kurām ir vēsturiskas liecības par to saistību ar abiem dzejniekiem Jūrmalā. Tiek plānotas konkrētas aktivitātes katrā no piemiņas vietām.
Jūrmalas kā Raiņa un Aspazijas pilsētas attīstība ir viena no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Romualda Ražuka izvirzītajām darbības prioritātēm. „Rīga uz šādu statusu nepretendē, un nevienā citā Latvijas novadā nav tik daudz ar abiem dzejniekiem saistītu vietu,” teic R.Ražuks. „Šo cilvēku piemiņai jābūt viņu lieluma vērtai. Katram, kas ierodas Jūrmalā, ir jāizjūt, ka te iedvesmojušies divi ģēniji – Rainis un Aspazija.”
Vismaz par pieciem īpašumiem Jūrmalā precīzi zināms, ka tie saistīti ar abiem dzejniekiem.
Vasarnīcā Salacas ielā 4 Mellužos 1894.-1895.gada vasarās mitinājās Rainis, šeit viņš ticies ar Aspaziju, kas tolaik vēl oficiāli nebija šķīrusies no sava pirmā vīra. Pašlaik vasarnīca ilglaicīgi iznomāta aktiera Ulda Pūcīša ģimenei.
Poruka prospektā 61 atrodas ēka, ko 1903.-1905.gadā uzcēla Rainis un kur viņi abi ar Aspaziju vasarās dzīvoja. Pašlaik īpašums pieder valstij un tas nodots privatizācijai, kur pirmpirkuma tiesības ir ēkas nomniekiem.
Majoru pamatskolā, kas tolaik bija Majoru un Dubultu labdarības biedrības nams, 1903.gada 17.jūnijā notika muzikāla soareja - literārs vakars ar kora dziedāšanu, kas patiesībā bija trimdinieku Raiņa un Aspazijas nelegālas godināšanas vakars. Ar dzejniekiem tikties bija ieradies ļoti daudz latviešu inteliģences pārstāvju, starp viņiem Rūdolfs Blaumanis, Kārlis Skalbe, Jūlijs Dievkociņš, Atis Ķēniņš, Līgotņu Jēklabs, Ernests Birznieks-Upītis, Vilis Dermanis.
Jūrmalā atrodas ēkas, kas saistītas ar abu dzejnieku pēdējiem dzīves gadiem: Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jāņa Pliekšāna ielā 7, kur 1929.gada 12.septembrī nomira Rainis, un Aspazijas māja Zigfrīda Meierovica prospektā 20, kur savukārt 1943.gada rudenī nomira Aspazija. abos īpašumos iekārtots muzejs.
Visiem zināmas ir Raiņa priedes kāpās Pumpuros, Amatas ielas galā, kurp mīlējis iet Rainis. Tagad līdzās savu mūžu nodzīvojušajām vēsturiskajām priedēm iestādīti jauni kociņi, izveidota atpūtas vieta, kur kopš Raiņa simtgades notiek Dzejas dienu sarīkojumi. Dubultos pa tagadējo Akas ielu uz jūru allaž devusies Aspazija. Tāpat ir liecības par Horna dārza saistību ar abiem dzejniekiem.
Pašvaldība iecerējusi izveidot vienotu koncepciju tūrisma maršrutam pa Raiņa un Aspazijas vietām Jūrmalā. Kā vienojošais elements varētu noderēt metālā lieti spieķi, ko pirms vairākiem gadiem mākslinieks Ilmārs Blumbergs ir piedāvājis, lai iezīmētu ceļu no Majoru stacijas līdz Raiņa un Aspazijas vasarnīcas muzejam.
Attīstot Jūrmalas kā Raiņa un Aspazijas pilsētas projektu, paredzēts nākamā gada budžetā ieplānot līdzekļus ideju konkursam, lai līdz 2011.gada Dzejas dienām pie Raiņa priedēm radītu kādu tēlniecisku pilsētvides akcentu. Tiek pagarināts vasarnīcas Salacas ielā 4 nomas līgums, un tūdaļ Pūcīšu dzimta varēs salabot mājiņas jumtu, bet pēc detālplānojuma pabeigšanas pašvaldība ķersies klāt žoga un fasādes projektēšanai, lai atjaunotu tos 19.gadsimta nogales izskatā.
Pašvaldība pieņēmusi lēmumu lūgt Finanšu ministriju sagatavot Ministru kabineta lēmumprojektu par īpašuma J.Pliekšāna ielā 7 – Raiņa un Aspazijas vasarnīcas muzeja – nodošanu pašvaldībai. Tas palīdzētu kopā ar Aspazijas māju veidot vienotu kultūrvides kompleksu un Raiņa bibliotēku un citus muzeja eksponātus pašvaldības nodrošinātā apsaimniekošanā pasargātu no bojāšanās, kas tiem draud, jo šī gada oktobrī līdzekļu trūkuma dēļ valsts gatavojas muzeju uz ziemu slēgt un neapkurināt.
Savukārt par Aspazijas māju pašlaik tiek gatavots projekta pieteikums, lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu rekonstrukcijai un restaurācijai. Ja remonts netiks uzsākts visdrīzākajā laikā, muzeju var nākties slēgt, jo ēkai konstatēti būtiski būvkonstrukciju bojājumi.
Ir doma Akas ielu veidot par Aspazijas taku, tās galā kāpās novietojot, piemēram, Aspazijas tik iemīļoto kaķu tēlu, kas tāpat kā tēlnieka Jāņa Bārdas veidotais Bruņurupucis Majoros varētu kļūt par iecienītu fotografēšanās vietu un vienu no Jūrmalas atpazīšanas simboliem.
„Mēs neko neforsēsim, bet neatlaidīgi virzīsimies izraudzītajā virzienā,” saka R.Ražuks.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
