Nurmuižas pils , arhitektūras objekts, kultūras objekti, pilis

Tagadējā Nurmuižas pils celta 16. gadsimta otrajā pusē un tai nav nekādu senāku mūra būvju, kas iekļautas jaunceltnē.

Izsaka tikai pieņēmumu, ka Nurmuižas pils varētu būt celta uz kādas vecākas ordeņa vasaļa pils pamatiem. Pils būvēta ne stratēģiskos nolūkos, bet tādēļ, lai vadītu vietējās lauksaimniecības attīstību. Vēl var saskatīt tās biezo mūrējumu un raksturīgo plānojumu.

Nurmuiža, kā arī plaši apkārtnes īpašumi līdz ekspropriācijai bija Kurzemes Firksu dzimtas īpašums gandrīz 400 gadu.

Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, kas sastāv no galvenā taisnstūrveida divstāvu korpusa un pagarinātiem dienvidaustrumu fasādes spārniem.Nurmuiza.JPG - 320x240 - 22.83 kb Pārbūvēta 17. gadsimta beigās, 19. gadsimta 30. gados un 1909. - 1912. gadā pēc arhitekta V. L. N. Bokslafa projekta. Bokslāfa rekonstrukcijā saglabājies ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem sgrafīto tehnikā veidots manierisma stila dekors, vienkāršais klasicisma formās veidotais portāls, kas rotā pils galveno ieeju, un pils rietumu spārnā 1. stāvā pils kapela ar skaistām gotiskām velvēm.

Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. 2. stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba -, kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāšņu kopijas, bagātīgi rotāts kamīns (bojāts), sienu un griestu dekoratīvā apdare.

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs.

Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18. - 19. gadsimtā celtas ēkas (tās diemžēl ir avārijas stāvoklī), to papildina ainavu parks.