Svētā Jāņa baznīca , arhitektūras objekts, baznīcas, kapi

Katoļu ielas galā kādreiz atradās viduslaiku pilsētas vārti, saukti par Posta vārtiem, jo aiz tiem bija nāvessoda izpildīšanas vieta noziedzniekiem. Vēlāk tos sauca par Annas un par Pētera vārtiem. Aiz tiem 1705. gadā atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kas tika saukta par nabagu baznīcu. Tai nebija torņa, vien krusts uz pašas baznīcas ēkas. 1780. gadā mirušais pilsētas birģermeistars H.Kloks savu kapitālu novēlēja jaunas mūra baznīcas celšanai. Tā 1845. gadā vecā koka baznīca tika nojaukta un vietā uzcelta mūra baznīca ar krusta tornīti. Baznīca tika iesvētīta 1847. gadā, bet 1861. gadā tā dabūja atsevišķu mācītāju. No 1862. gada to sauc par Svētā Jāņa baznīcu. Tās tornis tika uzbūvēts 1882. gadā. Pie baznīcas kādreiz bija Literātu kapi, Katoļu kapi, Jāņa kapi, Vecticībnieku kapi, kas tagad pārvērsti par Alunāna parku un Stacijas skvēru. Starp ievērojamākajām personībām, kas apbedīti šajos kapos, jāmin teātra tēvs Ādolfs Alunāns, sabiedriskais darbinieks Juris Māters, dzejnieks Kārlis Hugenbergs, ērģelnieks un komponists Atis Kauliņš, zīmētājs V.Z.Stefenhāgens, grāmatizdevējs J.F.Šablovskis u.c.