26. augustā plkst. 19:30 Lielajā Ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstāsies viens no pasaules izcilākajiem čellistiem, viens no slavenākajiem bijušajiem rīdziniekiem Miša Maiskis. Čellists LNSO kādreizējā galvenā diriģenta Olari Eltsa vadībā atskaņos vienu no čello mūzikas spožākajām pērlēm – A.Dvoržāka koncertu čellam ar orķestri, koncertā skanēs arī P.Čaikovska un P.Vaska mūzika.
Miša Maiskis (1948) ir viens no tiem pasaules mūziķiem, kuru ar lepnumu varam dēvēt par savējo, jo viņa bērnība aizritējusi Rīgā un pirmie soļi skaņu pasaulē saistīti ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu. No 1962. gada viņš izglītību turpinājis Pēterburgā, drīz vien kļuvis par Vissavienības jauno izpildītāju konkursa laureātu, bet 18 gadu vecumā izcīnīja pirmo vietu prestižajā P.Čaikovska Starptautiskajā konkursā, kas jaunajam mūziķim deva iespēju tālāk studēt Maskavas konservatorijā pie Mstislava Rostropoviča.
Reklāma

Šis spoži uzsāktais mūziķa ceļš pēkšņi aprāvās, kad viņa māsa, pianiste Līna Maiska pēc mācībām E.Dārziņa mūzikas skolā un studijām toreizējā J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Valērija Zosta klasē, 1969 gadā emigrēja uz Izraēlu. Arī Miša Maiskis tika uzskatīts par „padomju dzimtenes nodevēju” un nonāca ieslodzījumā darba nometnē netālu no Gorkijas, kur bez smagā fiziskā darba un pazemojumiem, divus gadus viņam bija liegta arī iespēja nodarboties ar mūziku. Tikai 1972. gadā, saņēmis atļauju izbraukt uz Izraēlu, viņš varēja doties brīvajā pasaulē un turpināt iesākto ceļu mūzikā. Jau pēc gada Maiskis guva uzvaru G.Kasādo Starptautiskajā čellistu konkursā Florencē, ar Pitsburgas Simfonisko orķestri debitēja Karnēgi zālē un kā dāvanu par savu izcilo sniegumu saņēma 18. gs. meistara Montanjana čellu un iespēju papildināties izcilā ukraiņu izcelsmes amerikāņu čellista Grigorija Pjatigorska meistarklasē.
Kopš 1975. gada Miša Maiskis koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs, visus pārsteidzot gan ar savu neordināro spēli, gan ģērbšanās stilu. Kamermūzikas programmās viņš uzstājies kopā ar Martu Argerihu, ar kuru sadarbojas jau vairāk nekā 25 gadus, muzicējis arī ar R.Lupu, G.Krēmeru, J.Bašmetu, V.Repinu, Z.Metu, V.Aškenazi, L.Bernstainu u.c., sniedzis neskaitāmus solo vakarus, piedalījies daudzos mūzikas festivālos, tai skaitā arī Lokenhauzā un Zalcburgā, kopš 2004. gada vairākkārt koncertējis savā dzimtajā pilsētā Rīgā.
M.Rostropovičs, raksturojot savu audzēkni, teicis: „Viņa spēlē poēzija un izsmalcinātība apvienojas ar lielu temperamentu un spožu tehniku”, bet par mākslinieka spēju visiem zināmas un klasiskas vērtības pasniegt pavisam jaunā skatījumā, varēs pārliecināties arī šī koncerta klausītāji.”
Viesošanās reizei Rīgā M.Maiskis izvēlējies čehu komponista Antonina Dvoržāka koncertu čellam ar orķestri si minorā, op. 104, ko komponists sarakstījis Ņujorkā trīs mēnešu laikā. Skaņdarbs pirmatskaņots paša A.Dvoržāka vadībā, vispirms Londonā 1896. gada 19. martā un mēnesi vēlāk arī Prāgā. Trīsdaļīgā koncerta mūzika, kur saklausāms gan spēkpilns maršveidīgums un dramatisks spriegums, gan emocionāla un sirsnīga lirika, kļuvusi tuva daudzām atskaņotāju un klausītāju paaudzēm.
26. augusta koncertā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sava bijušā galvenā diriģenta un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāta Olari Eltsa (1971) vadībā atskaņos arī Pētera Čaikovska 4. simfoniju fa minorā, op. 36, kas komponēta 1877. gadā un joprojām uzrunā ar tajā ietverto vispārcilvēcisko un mūžīgo – tiekšanos pēc laimes, mīlestības, dvēseles skaidrības un cīņu ar apkārtējās pasaules nežēlību un skaudro likteni.
Koncertā izskanēs arī pasaulē atzinību guvušā latviešu komponista Pētera Vaska (1946) 1979. gadā komponētais un daudz skanējušais darbs Cantabile per archi, kas jaunās skaņās un izteiksmē, tomēr runā par to pašu – par pasauli tās pretrunīgumā, par trauslo gaismu tumsas valstībā, uz ko mēs visi ceram, bet ne vienmēr spējam to saskatīt.
Jāpiemin, ka šo pašu koncertprogrammu 28. augustā LNSO atskaņos Stokholmā (Zviedrija), Baltijas jūras festivālā. Tas ir ikgadējs festivāls, šogad festivālā diriģēs arī tādi pasaules mūziķi kā Valērijs Gergijevs, Daniels Barenboims, Esa – Peka Salonens.
www.lnso.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.