Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com/History.com
Lai arī pašu pirmo reizi eiropieši Kanādas teritorijā "gaisu apostīja" jau ap 1000.gadu (mēļo, ka to izdarījuši islandieši un vikingi, kas mēģinājuši zemi kolonizēt, bet dēļ konfliktiem ar vietējiem, pametuši teritoriju), tiek uzskatīts, ka pirmo reizi eiropieši Kanādas krastā izkāpuši 15.gadsimtā. Par Kanādas atklājēju gan kļuva anglis - Džons Kabots, kas Kanādā ieradās 1497.gadā.
Teju 40 gadus vēlāk - 1534. gada 24.jūlijā arī Francijas karaļa uzdevumā uz Kanādu devās pētnieks Žaks Kartjē. Viņa uzdevums bija atrast tirdzniecības ceļu uz Austrumu zemēm. Viņš bija pārliecināts, ka to bija paveicis, un nākamajā gadā atgriezās, lai izpētītu Ziemeļamerikas krastu no Bafina salas līdz Mērilendai
Tieši Kartjē ekspedīcijas laikā pirmo reizi eiropieši dzirdēja vārdu "kanata", kas cēlies no Sentlorensas irokēzu vārda ar nozīmi ‘ciemats’ vai ‘apmetne’. 1535. gadā vietējie iedzīvotāji mūsdienu Kvebekas pilsētas apkārtnē šo vārdu attiecināja uz franču pētnieka Žaka Kartjē dibināto Stadakonas ciematu. Kartjē vēlāk lietoja vārdu Kanāda ne tikai saistībā ar šo ciematu, bet arī apkārtējās teritorijas apzīmēšanai. 1545. gadā Eiropā rakstītajās grāmatās un zīmētajās kartēs šo reģionu sāka dēvēt par "Kanādu".
Pats Žaks Kartjē (franču: Jacques Cartier; dzimis 1491. gada 31. decembrī, miris 1557. gada 1. septembrī) bija pētnieks, ko uzskata par vienu no galvenajiem Kanādas (precīzāk - Kanādas austrumu iekšzemes, kuru vēlāk pirmo sāka apdzīvot eiropieši) atklājējiem. Kartjē pazīstams ar savu izcilo kuģošanas prasmi. Viņš arī bija cilvēks, kas dibināja pirmo franču apmetni Jaunajā Pasaulē (Ņūfaunlendā).
----------------------------------------------------------------------------------------
Tiek atklāta Maču Pikču
Par vienu no pasaules atpazīstamākajiem attēliem kļuvusī Inku pilsēta Dienvidamerikas valstī Peru tika atklāta 1911.gadā. Pilsētu atklāja amerikāņu vēstnieks Hirams Bingams.
Protams, par pilsētas eksistēšanu iepriekš zināja pāris vietējie, taču tie bija zemnieki, kas bija nolēmuši klusēt par šādas vietas esamību. Pati Inku cietokšņa teritorija ir aptuveni 8 kilometru garumā un sastāv no vairāk nekā 3000 akmens pakāpieniem dažādos līmeņos.
Vēsturnieki uzskata, ka impērijas citadele tika uzbūvēta 15.gadsimta beigās – 16.gadsimta sākumā un tika pamesta aptuveni 100 gadus pēc tās uzcelšanas – jo Inku impērijā iebruka spāņu konkistadori. Maču Pikču gan paveicās – spāņi šo, Inku svēto vietu, nesasniedza. Paveicās, jo spāņu iebrucēji iznīcināja un izlaupīja lielāko daļu Inku impērijas teritorijas. Ir dažādas teorijas par to, kāpēc spāņi neatrada šo vietu - daži vēsturnieki uzskata, ka Inki pilsētu pameta, lai to pasargātu, taču vēl citi domā, ka Maču Pikču tika pamesta dēļ kādas slimības uzliesmojuma – visdrīzāk, baku dēļ. Pati pilsēta sastāv no aptuveni 150 celtnēm.
Pats atklājējs Bingams, 1911.gada vasarā ieradās Peru ar mazu pētnieku komandu, cerot atrast Vilcabambu – pēdējo Inku nocietinājumu pret spāņiem. Apkārt ceļojot tikai kājām un ēzeļa mugurā, amerikānis un viņa komanda no kāda fermera uzzināja, ka netālu no kalna galotnes “ir kādas drupas”. Pats fermeris kalnu dēvēja par Maču Pikču – jeb “veco augsto” vietējā valodā. Pāris dienas vēlāk, pēc grūta kāpiena sliktā laikā, Bingams satika citus vietejos, kas palīdzēja viņam un viņa komandai tālākā kāpienā. Ceļu rādot kādam 11 gadīgam puisim, Bingams drīz vien pirmo reizi ieraudzīja Maču Pikču.
Par savu atradumu ceļotājs sarakstīja bestselleri – “Pazudušā Inku pilsēta”, kas radīja milzīgu tūristu plūsmu uz Peru, sekojot viņa pēdās. Savā ceļojumā viņš arī savāca lielu daļu artefaktu, kurus nogādāja Jēlas universitātē, ASV, lai veiktu to izpēti. Par šo vērtslietu piesavināšanos vēlāk Peru valdība sniedza sūdzību tiesā un tikai ASV prezidenta Barakas Obamas laikā ASV atdeva šīs mantas atpakaļ Peru.
Lai arī Bingams tiek uzskatīts par Maču Pikču atklājēju, ir daudzi, kas apšauba to, ka viņš bija pirmais Rietumu pasaules iedzīvotājs, kas to atrada. Esot daudz pierādījumu, kas liecina, ka pirms viņa Maču Pikču paviesojušies arī citi – misionāri, ceļotāji un pētnieki. Vienīgā atšķirība esot tā, ka viņi par savu atradumu neesot paziņojuši pasaulei.
Izlasi arī mūsu iepriekš rakstīto par Maču Pikču – iedvesma ceļojumam.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
