LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskā tūrisma fakultātes dekānes Agitas Doniņas

LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskā tūrisma fakultātes dekānes Agitas Doniņas

Biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne, Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmuma vadības programmas direktore Agita Doniņa ik gadu lielajā darba dzīvē tūrisma un viesmīlības jomā palaiž desmitiem jauno censoņu, kuri sevi piepilda ne tikai karjerā Rīgā, Latvijas reģionos, ārzemēs, bet arī veido biznesu.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs vērtējat Latvijas tūrisma izglītību, vai tā nodrošina nozari ar visiem nepieciešamajiem speciālistiem?

Agita Doniņa: Manuprāt, tūrisma izglītība Latvijā visos līmeņos var vērtēt kā pietiekami kvalitatīvu. Tomēr jāsaka, ka tā šobrīd ne vienmēr no sabiedrības puses, uzņēmējiem, reizēm arī valsts tiek līdz galam novērtēta. Tomēr tūrisms, viesmīlība un pasākumu vadība ir vienas no dinamiskākajām, globālākajām un pasaulē pieprasītākajām nozarēm! Jau šobrīd gandrīz katrs desmitais cilvēks pasaulē strādā tūrismā un ar to saistītajās nozarēs, turklāt nodarbināto skaitam pieaugot ar katru gadu.

Ņemot vērā, ka tūrisms Latvijā veido aptuveni 4% iekšzemes kopprodukta, sniedz nopietnu eksporta pienesumu, valsts atbalsts varētu būt lielāks, piemēram, piešķirot vairāk valsts budžeta vietu augstskolās, īpaši maģistrantūras studiju līmenī. Latvijā pirktspēja ir tik liela, cik tā ir, un studenti bieži vien iet studēt nevis sev patīkamo jomu, bet to, kurā ir pieejamas budžeta vietas. Es personīgi pazīstu cilvēku, kuram ļoti patīk tūrisms, viesmīlība, bet aizgāja studēt bioloģiju tikai tāpēc, ka tur bija budžeta vietas. Līdz ar to šajā sistēmas posmā varētu darīt kaut ko citādi.

Iespējams, ka naudai vajadzētu sekot studentam, līdzīgi kā vispārizglītojošās skolās. Students izvēlētos studijas konkrētā jomā, un nauda ietu viņam līdzi, lai arī kurā Latvijas augstskolā viņš būtu izvēlējies šo jomu studēt. Es zinu, ka ir valstis, kur īsteno līdzīgu modeli.

Augstskolas, kuras īsteno tūrisma programmas, ir pietiekamā skaitā un pieprasījumu var nodrošināt pilnībā. Šeit es nerunāju par ārvalstu studentiem. Kā mēs zinām, vietējo studentu skaits visās augstskolās, kur var studēt tūrismu, salīdzinot ar 2011. gadu, ir krities par aptuveni 50%.

Viesnīcas, restorāni, tūrisma operatori, tūrisma aģentūras apliecina, ka ļoti trūkst darbaspēks. Bieži vien uzņēmēji ir spiesti ņemt darbā jebkuru, kurš ir gatavs sākt strādāt tūlīt, neskatoties – ir vai nav izglītība. Līdz ar to pašreiz mazāk novērtēti ir tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību tūrismā, īpaši te ir runa par tiem, kuriem ir maģistra grāds. Sabiedrībā paralēli izskan viedoklis: “Tūrismā, viesmīlībā jau neko nevar nopelnīt, nav vērts tur iet studēt.” Miljonus šajā nozarē, kā darbiniekam, nenopelnīt, bet tomēr tas lielākoties ir stabili atalgots darbs.

Tūrisma izglītības prestižu pašreiz ir grūti celt. Vienlaikus bijušie mūsu studenti novērtē, ka studijas bijušas vērtīgas, lai arī ne vieglas.

BalticTravelnews.com: Vai, Jums, kā pasniedzējiem, nav žēl, ka izglītojat jaunos cilvēkus, bet liela daļa pēc tam pamet Latviju?

Agita Doniņa: Tā ir, protams, bet var skatīties dažādi, piemēram, arī priecāties, ka mūsu sagatavotie speciālisti tiek novērtēti citās valstīs. Pētījumi pasaulē rāda, ka aptuveni 40% nepaliek strādāt tūrisma nozarē, un iemesli ir dažādi. Darbs nav viegls. Likumsakarīgi, ka līdzīgi ir arī Latvijā, un absolventi savu biznesu vai karjeru veido ārpus Latvijas.

BalticTravelnews.com: Eiropas Savienībā daudzviet tūrisma studijas ir apmaksātas no valsts puses. Vai savā ziņā nenotiek konkurences kropļošana, ja pie mums ir maksas studijas? Jā, daudzi jaunieši dodas studēt uz ārzemēm, lai pierādītu, ka var vieni izdzīvot svešatnē, baudīt zināmu romantiku, bet reizē daudzi, lai studētu, nemaksājot par iegūstamo izglītību.

Agita Doniņa: Bieži vien studējot ārvalstīs un pat nemaksājot studiju maksu, papildu izmaksas tāpat ir ļoti augstas. Protams, ka daudzi šādā situācijā izvēlas paralēli studijām arī strādāt. Ar angļu valodu Latvijas jauniešiem problēmu nav, un tas ir saprotams, ka daudziem ir sajūta, ka visur citur ir labāk nekā šeit. No vienas puses tas nav nekas slikts, iegūst pirmos punus, atgriežas pēc studijām Latvijā vai arī pat studiju laikā, jo nav gūts gaidītais. Šī jaunā paaudze jau arī darbavietas maina ne jau tāpēc, ka ir slikti, bet gan tāpēc, ka gribas kaut ko jaunu paskatīties.

BalticTravelnews.com: Kā tūrismu pasniedzošās augstskolas specializējas?

Agita Doniņa: Katra no augstskolām ir samērā labi atradusi savu lauciņu. Protams, kaut kādā veidā arī konkurējam. Taču daudz arī sadarbojamies, no kā ieguvēji ir visi. Latvijas Lauksaimniecības universitāte vairāk nodrošina sabiedriskās ēdināšanas sektoru ar nākamajiem speciālistiem, Vidzemes augstskola vairāk specializējas tūrisma speciālistu un gidu sagatavošanā, reizē spēcīga pasniedzēju korpusa dēļ tieši pētniecībā. Kopā ar Liepājas universitāti un Rēzeknes augstskolu tās ir reģionālās augstskolas. ISMA un BSA darbojas vienā sektorā, sagatavojot vairāk darbaspēku ceļojumu aģentūrām. “Turība” gatavo pamatā viesmīlības un viesnīcu speciālistus. Pēdējos gados stiprinām savas pozīcijas, lai sagatavotu speciālistus ceļojumu aģentūrām un tūrisma operatoriem.

BalticTravelnews.com: Cik ilgā laikā tūrisma students var spēt atpelnīt studijās ieguldīto?

Agita Doniņa: Grūti pateikt... Atkarīgs, ko students tālāk dara. Viena veida ienākumi viņam būs, ja sāks strādāt algotu darbu, bet cita, ja uzsāks tūrisma biznesu.

BalticTravelnews.com: Kāda vidēji ir gada maksa par studijām biznesa augstskolā “Turība”?

Agita Doniņa: Aptuveni 1500 euro. Mums ir profesionālā augstskola, jāstudē četri gadi.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs sākumā skatāties uz studentiem, vai no viņiem sanāks lietaskoks? Jo viesmīlība, mūsuprāt, ir tā joma, kur diezgan ātri var pateikt, vai cilvēkam padosies tajā strādāt.

Agita Doniņa: Ar šo sākotnējo vērtēšanu jābūt uzmanīgiem, jo cilvēki ļoti mainās. Mēs ejam to ceļu, ka ļaujam visiem mēģināt mācīties. Pēc pirmā kursa daļa atbirst, kas ir normāli, ja cilvēki saprot, ka šis nav īsti viņiem. Tad labāk skatīties tālāk savu īsto ceļu. Pēdējos gados lielu uzmanību pievēršam tieši vispārējo prasmju, tajā skaitā komunikācijas pilnveidei. Studentiem progress ir, to var īpaši labi redzēt, ja paskatāmies, kādi šodien ir 3. un 4. kursa studenti, un kādi viņi bija sākumā. Sistēma, kādu mēs esam izveidojuši, tiešām strādā. Protams, ka viss atkarīgs, cik students pats gatavs ņemt pretī, jo “Turība” piedāvā tiešām ļoti daudzas iespējas.

BalticTravelnews.com: Kāds ir labs students un abiturients, par kuru priecājaties?

Agita Doniņa: Tāds, kurš grib mācīties, strādāt. Labi, ja ir komunikācijas prasmes, kas saistās arī ar svešvalodu zināšanām. Tūrismā jau strādā ļoti īpaši cilvēki, varbūt mazliet citādi, ar savu pasaules redzējumu, vēlmi izzināt šo pasauli.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu vērojumi, ko pašreizējie studenti vēlas tālāk darīt, kur strādāt, kā pelnīt?

Agita Doniņa: Alga pašreizējā laika absolventiem nav galvenā prioritāte, drīzāk interesants, aizraujošs darbs labā kolektīvā. Liela daļa atrod darbu Rīgā, bet, ja ir iespēja, atgriežas reģionos, īpaši, ja vecākiem ir viesu māja, zeme utml., kur veidot savu biznesu. Tas ļoti iepriecina.

BalticTravelnews.com: Šodien pasaule ir ļoti mainīga, strauji mainās tehnoloģijas. Vai augstskola ir gatava šīm pārmaiņām? Kas nākotnē būs pieprasīts?

Agita Doniņa: Tas ir samērā liels izaicinājums visām augstskolām, jo tradicionālais, pierastais ļoti mainās. Jautājums, cik ātri mēs spējam pielāgoties? Ne velti pētījumi vēsta, ka nākotnē mācīs sociālās zinātnes kā tādas, iemācīs pamatu, bet tiešās prasmes būs jāapgūst pašiem tālākajā darbavietā. Tehnoloģijām cenšamies iet līdzi, kas nav viegli. Pasniedzēji izmanto dažādas tehnoloģijas, un, protams, viņiem jāmācās un jāpilnveidojas.

BalticTravelnews.com: Latvijas Radio intervijā uzņēmējs Uldis Pīlēns teica, ka sevi dzīvē lauzis vairākkārt, viņa bērniem vajadzēs to darīt vēl biežāk, bet mazbērni lauzīs sevi nepārtraukti, jo tāds ir laiks. Kā augstskolām spēt iedot jauniešiem tādas zināšanas, lai viņi būtu gatavi jaunajai pasaulei?

Agita Doniņa: Pamatlietas būs jāzina vienalga, būs jāspēj atšķirt Ziemeļus no Dienvidiem utt. Jāliek uzsvars, lai trenētu spēju ātri pieņemt lēmumus, ātri reaģēt. Nav viegli saprast, kā šo visu labāk pilnveidot, bet jau trīs, četrus gadus pie šī visa strādājam ļoti nopietni. Izveidojām profesionālās pilnveides sertificēšanas programmu, kas ir vērsta uz to, lai novērtētu, kuri studenti ir savas prasmes papildu pilnveidojuši. Jau pieminēju, cik būtiski spēt uzņemties līdera lomu, atbildību. Piemēram, dots uzdevums, kurā jāveido pašiem praktiski pasākums, pasniedzēji tikai nedaudz uzrauga. Kādā brīdī sapratām, ka darbi neiet uz priekšu, jo studentiem grūti uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus, būt neatlaidīgiem, lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu. Tas ir virziens, kurā šobrīd pilnveidojam savas studiju programmas.

Vērojam, ka jaunajai paaudzei aizvien grūtāk ir savstarpēji komunicēt verbāli – savstarpēji runāt, veidojot teikumus, tāpat uzņemties līdera lomu. Viņi jūtas labāk interneta čatā.

BalticTravelnews.com: Kā biznesa augstskola “Turība” veicina sadarbību ar uzņēmējiem?

Agita Doniņa: Aizvien aktīvāk strādājam, lai uzņēmēji gūtu rezultātus no pētniecības darba, kuru plānojam vismaz gadu uz priekšu. Uzņēmējiem pašiem visbiežāk nepietiek laika, kapacitātes, reizēm arī zināšanu, lai ikdienā paši kaut ko pētītu savā jomā, un šeit mēs varam palīdzēt izpētīt vienu vai otru aspektu, lai viņi veiksmīgi konkurētu tirgū.

Savukārt augstskolas būtība ir mācīt, mācīties un pētīt. Studenti ir priecīgi pētīt kaut ko tādu, kas kādam ir vajadzīgs, līdz ar to vairākus gadus mūsu augstskolas Pētniecības centrs nodarbojas tieši ar šāda veida pētījumiem. Piemēram, tikko ar kolēģi Ēriku Lingebērziņu Sēlijas pašvaldībām atdevām pētījumu par tūrisma attīstību šajā reģionā. Tikšanās reizē viena no pašvaldības darbiniecēm atzina, ka sākotnēji par mūsu pētījumu iniciatīvu bijusi noskaņota skeptiski, bet tagad redzams, ka atrastas kopsakarības, ko un kā tālāk darīt labāk, lai attīstītu tūrismu, sadarbotos. Piemēram, ieteicām, ka jāveido kopīga mājaslapa ar tūrisma piedāvājumu.

Ja šo lasot, kādam rodas vēlme un ideja pētījumam, droši var ar mums sazināties. Piemēram, sadarbībā ar SIA “Baltijas Ceļojumu grupa” valdes priekšsēdētāju Vladislavu Korjaginu esam vienojušies nākamgad veikt pētījumu par konferenču tūrisma iespējām.

BalticTravelnews.com: Vai saņemat arī valsts pasūtījumus pētījumiem?

Agita Doniņa: Esam sarunu procesā, jo pieaug izpratne par pētniecības nozīmi gan pašvaldību, gan valstiskā līmenī.

BalticTravelnews.com: Ko Latvijas tūrismā noteikti vajadzētu pētīt?

Agita Doniņa: Noteikti jau pieminēto konferenču rīkošanas tēmu, ko par būtisku jomu, kas ienestu papildu naudu Latvijai, atzīst gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību sektors. Pietrūkst pagaidām izpratnes, kā to darīt, kā kaut ko līdzīgu organizē citas valstis. Vēl noteikti Latvijā ir vietas, kur tūrisma attīstība ir iespējama, bet nav līdz galam saprasts kā to darīt. Kā trešo virzienu es minētu visu, kas saistīts ar e-tūrismu.

BalticTravelnews.com: Ko Jūs teiktu nākamajiem biznesa augstskolas “Turība” studentiem? Ko viņiem vajadzētu apdomāt?

Agita Doniņa: Aicinu droši nākt pie mums studēt, novērtēt, ka tūrisms un viesmīlība, pasākumu producēšana tālākā dzīvē paver plašas iespējas, lai arī joma nav viegla. Protams, ja vēlas pulksten 17.00 aizvērt biroja durvis, ieslēgt TV un neko saistībā ar darbu vairs nedomāt, tad gan varbūt šī nav īstā lieta, ko izvēlēties tālākai dzīvei. Šeit darbs būs spraigs, interesants, kurā nebūs divu vienādu dienu, bet būs daudz jākomunicē un jāmīl cilvēki. Tā ir iespēja dāvāt cilvēkiem prieku!

BalticTravelnews.com: Kāds mums ir pienesums no ārzemju studentiem? Vai viņi ir noderīgi arī nākotnē, piemēram, kad atgriežas savā dzimtenē.

Agita Doniņa: Daļai absolventu no ārzemēm Latvija tiešām iekrīt sirdī, viņi atgriežas mājās un veido tālākus kontaktus ar mūsu valsti. Piemēram, absolvents no Uzbekistānas tagad cenšas izveidot ceļojumu piedāvājumu starp abām valstīm, bet tas nenotiek ātri. Ir studenti, kuri sākuši strādāt Latvijā. Es domāju, ka biznesa augstskola “Turība” viņiem iedod izpratni par tūrisma, viesmīlības biznesu Eiropā, jo daudzi ir no pieminētās Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Indijas u.c. valstīm ārpus mūsu kontinenta. Viņi arī vēlāk uztur kontaktus ar saviem kursabiedriem.

Jāatzīmē, ka biznesa augstskolā “Turība” pilnveidota augstākā līmeņa starptautiskā tūrisma studiju programma (EMBA) tūrisma stratēģiskā vadība, un tūrismā profesionālās pieredzes bagātiem Eiropas un Āzijas studentiem ir iespēja pie mums iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas no pasaules tūrisma nozares profesionāļiem un vadītājiem.

BalticTravelnews.com: Varbūt ir vēlme labākos ārzemju studentus piesaistīt uz dzīvi Latvijā, jo redzam, ka mums pietrūkst darbaspēks?

Agita Doniņa: Te ir jautājums par uzturēšanās atļaujām un latviešu valodas likumu.

BalticTravelnews.com: Vai ārzemju studentiem pie Jums ir iespēja mācīties latviešu valodu?

Agita Doniņa: Jā, piedāvājam fakultatīvo kursu, un ir studenti, kuri arī diezgan labi iemācās runāt latviski. Tas viss atkarīgs no katra personīgās vēlmes, jo var iztikt arī ar angļu valodu.

BalticTravelnews.com: Ko ārzemju studenti Latvijā novērtē kā pozitīvu, kas viņiem nepatīk? Ar ko vēl saskaraties, ikdienā ar viņiem strādājot?

Agita Doniņa: Lielākajai daļai ziemā uz ielas ir auksti. To varētu pieskaitīt pie lietām, kas nepatīk.

Jau trešo gadu organizējam vasaras skolu, kurā ārzemju studenti mācās divas nedēļas. Aizvadītajā vasarā tajā piedalījās studenti pat no Meksikas, Dienvidkorejas un citiem tāliem galamērķiem. Pirmajā dienā lūdzu viņiem uzrakstīt, ar ko viņiem asociējas Latvija, bet pēdējā – kas visvairāk Latvijā pārsteidza. Man patika viņu atbildes, kurās viņi jūsmoja par Latvijas saulrietu – košu un ilgu, tāds nekur neesot redzēts.

Vislielākais izaicinājums lielai daļai, kuri nāk no valstīm, kas nav Eiropā, ir sistemātiski strādāt, būt un izdarīt visu laikā. Mēs katru dienu stāstām un mācām, ka pie mums visu dara savlaicīgi. Daudzu valstu studentiem ir izteikta tirgošanās kultūra, viņi tirgojas par visu – jautājumiem, vērtējumu. Piemēram: “Bet man liekas, ka es atbildēju labāk, manuprāt, es esmu nopelnījis labāku atzīmi.” Tas ir kaut kas jauns, jo Latvijas studentu kultūrā nav šī tirgošanās gēna. Pasniedzēji mācās, kā pieņemt citu tautu kultūru.

BalticTravelnews.com: Kā nonācāt tūrismā un kļuvāt par augstskolas pasniedzēju, dekāni?

Agita Doniņa: Es esmu uzaugusi Rīgā, un mans pirmais maģistra grāds ir kibernētikā, bet otrais tūrismā, un tas iegūts “Turībā”. Kibernētika ir zinātne par ekonomisko procesu vadīšanu no tautsaimniecības viedokļa, es arī esmu procesu vadības cilvēks. Bija dzīvē posms, kad četrus gadus dzīvoju ASV, atgriezos Latvijā, meklēju savu vietu šeit, un vienā dienā no bijušās tūrisma fakultātes dekānes saņēmu uzaicinājumu sākt strādāt par pasniedzēju, mācīt menedžmentu. Līdz tam pasniedzējas darbā bija uzkrāta pavisam neliela pieredze Vašingtonā, kur bērniem skolā mācīju latviešu valodu. Darbs padevās un mani uzrunāja kļūt par fakultātes dekāni.

BalticTravelnews.com: Ja Jums dotu iespēju gadu pavadīt trīs pasaules vietās, kuras Jūs izvēlētos?

Agita Doniņa: Droši vien dotos uz ASV, jo neizjūtu sevi kā Eiropas cilvēku. Amerikā es jūtos labi, tā mani atvēra kā personību. Man pietrūkst turienes cilvēku smaidu. Tad sekotu Austrālija, kas savos plašumos, ekonomikas attīstībā ir tikpat atvērta kā Amerika. Ja runājam par izglītības kvalitāti, tad Austrālija ir Nr.1 pasaulē, kas tālāk atspoguļojas viņu darba tirgū, valsts ekonomikā kopumā. Kā trešo valsti es izvēlētos vietu, kur es neesmu bijusi, piemēram, Singapūru. Tā ir pārsteidzoša ar savu attīstību.

BalticTravelnews.com: Kur Jums patīk atpūsties Latvijā? Kur Jūs vestu savus draugus no ārzemēm?

Agita Doniņa: Jo vairāk gadi iet, jo tuvāki man ir lauki, mežs, ūdens, klusums bez cilvēkiem. Savus ciemiņus no ārzemēm es vestu sēņot, pie jūras skatīties saullēktu, saulrietu un uz pirti.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Agita Doniņa: Es bērnības vasaras pavadīju ar vecākiem pie Gaujas, kur visi slēpojām ar ūdensslēpēm, un šis vaļasprieks saglabājies līdz pat šodienai. Savā ziņā man patīk šajā atpūtā baudītais ātrums, saule, ūdens šļakatas. Braucu pa Gauju, Baltezeru.

BalticTravelnews.com: Kura kaimiņvalsts Jums patīk labāk un kāpēc? Igaunija vai Lietuva?

Agita Doniņa: Igaunija, es arī Lietuvā ilgāku laiku neesmu bijusi. Man patīk Tallinas vecpilsēta, Igaunijas salas, kā valsts attīstās.

Uzziņa

Biznesa augstskolā “Turība” uzņemšana visās studiju programmās 2018./2019. studiju gadam paredzētano 1. aprīļa līdz 31. augustam.

Biznesa augstskolā “Turība” zināšanas iet roku rokā ar praktiskajām iemaņām. Augstskolā praktiskās studijas veido 60% studiju laika, savukārt teorija - 40%.

99.61% absolventu ir nodarbināti. Vairāk nekā 80% strādā jau studiju laikā.

Studijas pieejamas latviešu un angļu valodā, šeit studē jaunieši no 35 pasaules valstīm.

Galvenie studiju virzieniuzņēmējdarbības vadība, tiesību zinātnes, tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, komunikācija, iekšējā drošība un civilā aizsardzība.

Starptautiskā tūrisma fakultāte piedāvā studentiem pilnveidot savas prasmes un darboties Biznesa augstskolas “Turība” Tūrisma pētniecības centrā, kas ir vienīgais šāda veida centrs Baltijā.

Starptautiskā tūrisma fakultātes mācību telpasStartUp hotel un StartUp Agency ir daudzfunkcionālas, mājīgas, ērtas un interesantas studiju vides, kas pietuvinātas reāliem tūrisma pakalpojumu sniegšanas apstākļiem. Topošie tūrisma un viesmīlības speciālisti paralēli studijām savas prasmes šeit pilnveido praktiski.

Ik gadu iegūtās zināšanas starptautiskā praksē pārbauda aptuveni 200 studentu, praktizējoties restorānos, ceļojumu aģentūrās un viesnīcās Grieķijā, Šveicē, Kiprā, Spānijā, ASV, Itālijā, Francijā un citur.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Esmu dzimusi un izaugusi...

esmu rīdziniece – dzimusi, augusi un joprojām dzīvoju Rīgas centrā!

Mans zelta likums ir...

esi godīgs. Pret sevi un citiem!

Viena no manām jaunākajām atziņām ir...

visu pasauli nav iespējams mainīt, pat ja zini kā to darīt...

Finanšu budžets...

vienmēr gribētos lielāku.

Sevi iepriecinu ar...

ceļojumu kopā ar ģimeni.

Jaunajā gadu esmu apņēmusies...

jau sen Jaunajā gadā neko neapņemos. Tam ir 364 citas dienas!

Mans iecienītākais restorāns...

virtuve manu vecāku mājās.

Ja man būtu iespēja, es stundu sarunātos ar...

savu draudzeni Ivetu Briedi. Vienu no gudrākajām uzņēmējām Latvijā. Tieši gudrākajām, jo veiksmīgi jau ir daudzi.

Es kā tūrists ārvalstīs esmu apmierināts, ja...

spēju aizmirst darbu un baudīt vietu, kurā esmu.

Es iedvesmojos no...

gudriem cilvēkiem. Dzīves gudriem.

Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā...

vietu, kur neesmu bijusi...

Mana ideālā diena...

diena, kad ģimenē viss kārtībā

Mans novēlējums Baltictravelnews.com...

neapstāties - meklēt ceļus un veidus kā attīstīties, dažādoties un pilnveidoties!

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 15.12.2018 - 21.12.2018 Muzikāla izrāde "Kraukšķītis" Valmierā Valmieras TIC
21.decembrī Valmieras Kultūras centrā iespējams apmeklēt muzikālu izrāde ''Kraukšķītis'''. | Skatīt vairāk
Latvija
Park restorāna ziemas piedāvājums! Bellevue Park Hotel Riga
Nobaudiet mūsu šefpavāra Aleksandra sagatavoto Park restorāna īpašo ziemas ēdienkarti. Tā ir patiess baudījums! | Skatīt vairāk
17 EUR
Aplūko Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas zvanus Valmieras TIC
Apmēram 480kg un 350kg smagi bronzas zvani ceturtdien, 29.novembrī, darbus veicot ar trošu krānu, tika nocelti no Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas torņa. | Skatīt vairāk
Pasākumi Valmierā decembrī Valmieras TIC
Decembrī aicinām apmeklēt kultūras, sporta un izziņas pasākumus Valmieras pusē! | Skatīt vairāk
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.13297606sec.