Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Kalni un ūdens, vīns un gardie
Dienvidvācijas ēdieni, nemaz nerunājot par savdabīgo humora izjūtu! – Vācijas
ziemeļi, protams, ir skaisti, bet paši vācieši ar lielu devu sirsnības un
lepnuma apkopojuši desmit iemeslus, kāpēc Dienvidvācija ir vēl skaistāka un
noteikti – ceļojuma vērta.
Reklāma
Laika
apstākļi
Kamēr Berlīne vēl guļ sniegos,
Vācijas siltākajā lielpilsētā – Freiburgā netālu no Francijas robežas jau ir
sācies pavasaris, zied ķirši. Nereti Freiburgas reģionu dēvē pat par „Vācijas
Toskānu” – no Dienvidfrancijas ieplūstošo silto gaisa masu dēļ reģions starp
Švarcvaldi un Vogēziem piedāvā īsti dienvidniecisku šarmu ar zemnieku
ciematiem, vīna darītavām, dabu un viesmīlību.
Knēdeļi
Apaļi kalni, alus vēderi, baroks un
knēdeļi: plakanais, taisnais un zigzagotais lai paliek citiem, dienvidvāciešiem
patīk viss, kas ir apaļš, - arī ēdienā. Kas tad ir īsts Dienvidvācijas
knēdelis? Par to dažādie dienvidu reģioni strīdas, jo katrā vietā tie ir
atšķirīgi. Tūristiem, kas nāk no valstīm bez knēdeļu gatavošanas tradīcijām,
parasti garšo tie visi.
Dirndls
Jocīgais un nezinātājam grūti
izrunājamais vārds apzīmē tipisko Dienvidvācijas sieviešu apģērbu – sarafānu ar
baltu, dekoltētu un mežģīnēm apdarinātu blūzīti un košu priekšautu. Vācieši
saka – dirndls pasvītro valkātājas skaistumu un noslēpj iespējamos trūkumus,
turklāt ir ļoti ērts valkāšanā un nekādā veidā nepakļaujas modes diktātam.
Jebkur citur dirndls ikdienā izskatīsies pēc maskarādes tērpa. Visur, tikai ne
Bavārijā!
Humors
„Īsākais ceļš starp diviem punktiem
ir arabeska” – šo teicienu varētu attiecināt uz dienvidvāciešiem, kas spējīgi
runāt riņķī un apkārt, vijot tādas valodas piruetes, ka vienā brīdī jums
sareibs galva un kļūs pilnīgi skaidrs: Dienvidvācijā patiesības pretstats ir
vēl viena patiesība. Nekas dienvidvāciešiem nav tik tāls un svešs, kā ziemeļu
tautiešu tiešā valoda un taisnvirziena domāšana.
Ūdens
Vācijas dienvidos ūdens ir svaigāks,
saka paši vācieši. Tas nāk no kalniem un, sasniedzis ieleju, vēl ir tīrs,
dzidrs un nevainīgs. Tāpēc daudzās Dienvidvācijas upēs joprojām ir iespējams
makšķerēt un peldēties. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo ūdens piesārņojums lielāks.
Riteņbraukšana
Tie, kas uzskata, ka kalnainā apvidū
braukt ar velosipēdu ir grūtāk, maldās! Braukšana augšup kalnā sniedz daudz
lielāku gandarījumu nekā cīņa ar pretvēju Vācijas ziemeļdaļas „stepēs”. Kalnus
taču ir iespējams uzvarēt, turklāt, kad esat tikuši augšā, jūs gaida
nobrauciens lejup. Vācijas dienvidos atrodami daudzi interesanti velomaršruti,
piemēram 2`800 kilometrus garais brauciens no Donavešingenes (Donaueschingen) līdz Melnajai jūrai.
Konstancē pie Bodenes ezera izveidots pasaules vienīgais apļveida krustojums
velosipēdiem. Starp citu – atšķirībā no citiem Vācijas reģioniem dienvidos ir
pieņemts, ka divi pretimbraucoši riteņbraucēji satikšanās brīdī pasveicina
viens otru. Sīkums, bet patīkami.
Vīns
Dzīves pieredzes bagātie saka:
vienmēr izvēlies atvaļinājumam tādu zemi, kurā tiek gatavots vīns, un tur, kur
beidzas vīns, beidzas arī dienvidi.
Kalni
Daži domā, ka kalni ir ģeogrāfisks,
ainavisks veidojums. Bavārieši zina, ka kalni ir filozofiska kategorija. Nekur
citur jūs tik skaidri neieraudzīsiet, ka tur, kur ceļš ved augšup, tas ved arī
lejup. Neviens to nezina labāk kā ļaudis, kas dzīvo uz dienvidiem no Minhenes,
- vietā, kur gudrība sāk savu augšup-lejup ceļu.
Citreiz – arī par to, kāpēc apceļot
Vācijas ziemeļus!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
