Foto: Pixabay.com

Brāļi Raiti bija garīdznieka dēli. Viņu tēvs vēlāk kļuva par Apvienotās Brāļu baznīcas (United Brethren Church) bīskapu. Jau bērnībā abi zēni izrādīja interesi par mehānismiem. Pēc negadījuma slidojot Vilburam vairākus gadus bija kustības traucējumi. Tikmēr Orvils vidusskolā izveidoja iespiedmašīnu un sāka izdot iknedēļas avīzi. Vēlāk vecākais brālis Vilburs to uzlaboja. Tiek uzskatīts, ka no tā brīža brāļi Raiti kļuva neatdalāmi, viņi tā arī nekad neapprecējās un nedibināja savas ģimenes.

1892. gadā brāļi kļuva par nelielas tipogrāfijas īpašniekiem. Drīz pēc tam izveidoja velosipēdu remontdarbnīca. Vēlāk šī darbnīca kļuva par velosipēdu fabriku, kurā varēja arī remontēt automašīnas. Kad brāļi uzzināja par Oto Lilientāla bojāeju, viņos radās apņēmība uzbūvēt savu lidaparātu. Tehniskā bāze velosipēdu fabrikā bija pietiekama, lai to izdarītu. Tapa biplāns "Flyer I", kas bija apgādāts ar stūres ierīci. Brāļiem ar padomu palīdzēja Oktāvs Šanutē. Dzinēju, kas bija nepieciešams lidaparātam, brāļi izgatavoja paši. Pēc lidaparāta izveides lielā slepenībā Ziemeļkarolīnā sākās izmēģinājuma lidojumi. 1903. gada 17. decembrī pirmā lidojuma ilgums bija tikai 12 sekundes, kura laikā nolidoja 53 metrus. Jau ceturtā izmēģinājuma lidojuma laikā 59 sekundēs tika nolidoti jau 260 metri.

1906. gada 22. maijā Brāļi Raiti patentēja savu pirmo lidaparātu.

1908. gada 9. septembrī Orvils Raits pirmo reizi pacēlās gaisā kopā ar pasažieri. Šajā gadā brāļi Raiti demonstrēja lidojumus gan Ziemeļamerikā, gan arī Eiropā. Viņi lasīja lekcijas par aviāciju, tādā veidā stipri ietekmējot jauno gaisa satiksmes veidu. 1909. gadā brāļi Raiti Amerikas Savienotajās Valstīs nodibināja lidmašīnu būves kompāniju. Pirmā pasaules kara priekšvakarā brāļi pārdzīvoja sarūgtinājumu tiesas procesos ar sāncenšiem.

Vilburs Raits nomira 1912. gada 30. maijā, savukārt viņa brālis Orvils nodzīvoja 36 gadus ilgāk, bet šajā laikā neko nozīmīgu vairs nepaveica.

Par citiem 22. maija notikumiem vari lasīt šeit.