Limbažu viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis , pilsdrupas, torņi

Pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Pils vārtu tornis ir vienīgais Latvijā, kur saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem. Galvenajos vārtos saglabājušās vairākas nozīmīgas gotikas perioda detaļas. Dienvidu korpusā saglabājušās gotiskās logu ailes ar lēzenām smailu loku arkām. No pilskalna ziemeļu nogāzes izplūst avotiņš.

Limbažu pils ir viena no vecākajām Latvijas fortifikācijas būvēm.
Vēstures avotos Limbažu pils pirmo reizi minēta 1318.gadā pāvesta Jāņa XXII izdotajā dokumentā vācu ordeņa Livonijas mestram, kurā viņš pavēl atdot 1298.gadā arhibīskapam atņemtos īpašumus. Pils celta agrāk. Tomēr 13.gs sākums bija piemērots laiks nocietināta atbalsta punkta izveidošanai Limbažos. Laikā no 1225.-1226.g. Livonijā darbojās pāvesta Honorija III legāts Viļums no Modenas, kurš apmeklēja arī Limbažus. 13. un 14.gadsimtā notika bruņoti konflikti starp Livonijas Ordeni un Rīgas arhibīskapu. Pils bieži atradās Ordeņa varā, tāpēc, iespējams, pils būvniecību turpināja Ordeņa interesēs. Pēc 1418.gada Livonijā iestājās relatīvs miera periods un Limbažu pils (kopā ar Raunu un Koknesi)  kļuva par vienu no arhibīskapa rezidencēm.