Zvārtavas pils , pilis

Zvārtavas pils (1881.g.) celtniecībā izmantots laukakmens , bet ap ailām, dzegas un zelmiņu rotājumos lietoti sarkani ķieģeļi. Piederību neogotikai apliecina smail koka arkas un astoņstūra formas tornis ar dzeguļiem. Ēkas kodola apjoma uzbūve būtībā ir tradicionāla - ar stāvu divslīpju jumtu un rizalītiem. Šā tradicionālā apjoma papildinājumi - lielais tornis, mazais erkerveida stūra tornis, stūra tornis, koka verandas un lodžijas pie galvenās ieejas, kā arī rizalītu gabarītu un formu dažādība rada savdabīgu un dinamisku koptēlu, kā arī izteiksmīgu siluetu.

Uz pils sliekšņa akmenī iekalti vārdi latīņu valodā Hic habitat Felicitas, nihil mali intret ( Te mājo laime, nekas ļauns neienāk). Šis teiciens raksturo Zvārtavas muižas bijušo īpašnieku - laulāto draugu Gotlība Ferzena un Luīzes fon Ceikeles - dzīves uzskatus. Viņiem laime saistījās ar gara kultūru un harmoniju personīgajā dzīvē. Pārbūvējot veco kunga māju, viņi Zvārtavas pili bija iecerējuši izveidot par savu vasaras rezidenci. Ziemas mēnešus Ferzeni pavadīja Rīgā. Muižas dzimtai piederēja līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc agrārreformas pilī saimniekoja aizsargi, vēlāk - privātpersonas, bet pēc Otrā pasaules kara tur atradās skola. Pils pagrabi tikuši izmantoti par kolhoza noliktavu.

Zvārtavas pilī atrodas viens no retajiem kompleksajiem neogotikas interjera paraugiem Latvijā. Ieejot pilī, skatam paveras plaša un savdabīga izveidota kāpņu telpa. Galerijas slodzi nes klasiskas kolonnas. Otrajā stāvā no koka darināta arkāde balsta muižas pilīs ļoti reti sastopamu konstrukciju - virsgaismas kupolu, kura vitrāžas darinātas 20.gs. 90 gados. Pils pirmajā stāvā atrodas deju zāle, muižas īpašnieku apartamenti, lielā ēdamzāle ar speciāli iebūvētām neogotikas mēbelēm. un ēdamzāle, aiz kuras atrodas virtuve. Pils zālē saglabājušies sienu greznojumi no 20.gs. 30.gadiem., kas 50.gados tika aizkrāsoti, bet 80.gados - daļēji atsegti. Kādā greznojumā profesionāli augstā līmenī attēlots arājs. Domājams, ka šie gleznojumi tapuši laikā, kad pilī saimniekojuši aizsargi. Zāles grīdu veido intarsēts parkets. Otrajā stāvā atradās telpas viesiem, bet kalpotāju vajadzībām tika izbūvēts plašais pils pagrabstāvs. Tornī tika izveidota mednieku atpūtas istaba ar kamīnu un iespaidīgu grieztu pārseguma sijām. Vairākās telpās saglabājušās ornamentālās neogotikas frīzes un grieztu rozetes. Kopumā ēkas iekštelpas nav izcila profesionāļa izveidotas, tomēr tās pārsteidz ar īpatnēju stilu formu interpretējumu, individualitāti un oriģinālu būvtehnisko risinājumu. Par to liecina jau minētais kupols un plašo bērniņu varenās koka konstrukcijas. Veiksmīgi ir uzsākta un turpinās pils kāpņu telpas restaurācija. Savu kādreizējo krāsu toni un detaļu smalkumu atgūst kolonna, vītās kāpnes ar virpotajiem margu balustriem, durvju vērtnes un portāli. Ir iecerēta ēdamzāles mēbeļu restaurācijas un citi darbi.

Pils ir tikai viena no muižas apbūves ansambļa sastāvdaļām. Parādes pagalma vienā malā atrodas 19.gs. pirmajā pusē celta klēts ar lieveņa arkādi un tajā pašā laikā būvēts stallis, kurā sākta mākslinieku darbnīcu iekārtošana. Attālāk atrodas dārznieka māja un dažas saimniecības ēkas.

Parka veidošana Zvārtavas ezera krastā sākta 18.gs. Tā vecākā, regulārā plānojuma daļas atrodas dienvidrietumos no pils, terasveida nogāzē pie ezera. Reizē ar jauno pils celtniecību 19.gs. otrajā pusē veidota jauna parka daļa. Celiņi ir aizauguši, bet divi dīķi vēl redzami.

Zvārtavas pils laime ir tās atdzimšanā. Aizvien vairāk cilvēku apmeklē šo vietu- gan tādēļ, lai papriecātos par paveikto, gan arī - lai palīdzētu. Latvijas ziemeļvalstu mākslinieku simpoziji, vides mākslas izstādes - tā ir tikai daļa no daudzveidīgajiem pasākumiem, kas visiem interesentiem tiek piedāvāts Zvārtavas pilī - Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā, kas iegūts no vietējā kolhoza 1970.gadā. Pils un tās apkārtne bija bezcerīgi nolaista. Lai to savestu kārtībā un, lai neļautu šim kultūras piemineklim aiziet bojā, bija nepieciešams liels darbs, entuziasms un laiks. Sākās arī finansiālā atbalsta meklējumi, kas vainagojās ar panākumiem - atsaucību izrādīja Ziemeļvalsts kultūras fonds, veiksmīga bija piedalīšanās Latvijas Kultūras ministrijas rīkotajā kultūras projektu konkursā. Interesi izrādīja arī Gaujienas pagasts un Alūksnes pašvaldība. Pils ir vieta, kur notiek svarīgi mūsdienu mākslas dzīves pasākumi, kam ir plaša starptautiskā rezonanse. Tā ir vajadzīga ne tikai nelielai entuziastu grupai, bet gan visam Vidzemes reģionam.