Māras kambaru alas , alas, arheoloģijas pieminekli, dabas objekti

Māras kambaru alas - kulta vieta atrodas Ģibuļu pagasta dienvidrietumu stūrī un ir dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā, ap 2 km dienvidrietumos bijušai Kalešu muižai.

Izteikts pieņēmums, ka šīs alas saistāmas ar kādā 1462.gada dokumentā minēto svētalu Sabiles novadā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus varākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras kambariem. Viens no tiem saistīts ar "svētajām meitām", kuras šeit dzīvojušas un piektdienas vakaros parasti velējušas veļu, no kā kambari ļoti kūpējuši.

Plašu aprakstu par Māras kambariem 1907.gadā publicējis ceļotājs Oskars Emīls Šmits, kurš dzirdējis nostāstus arī par to, ka alās kādreiz slēpušies laupītāji. Meklēdams laupītāju noslēptās bagātības, tur 1903.gadā licis rakt toreizējais Kalešu muižas īpašnieks, taču nekas neesot atrasts.

O.E.Šmits loģiski izskaidro arī alas nosaukumu. Viņš uzskata, ka kādreiz katoļu garīdznieki pie senās kulta alas piestiprinājuši Svētās Marijas attēlu. Tā senais alas nosaukums izzudis, un tā vietā stājies Marijas vārda latviskojums - Māras kambari.