Lībiešu pilskalns , pilskalni

Valmieras rajons izceļas pārējo Latvijas novadu vidū ar to , ka pirms krustnešiem rajona teritorijā dzīvoja triju seno cilšu pārstāvji ; dienviddaļā – latgaļi, ziemeļdaļā – igauņi, rietumos – lībieši. Skaņalnes pagastā atrodas divi pilskalni: Lībiešu un Vīkšēnu. Droši vien šie pilskalni ietilpa Metsepoles lībiešu zemēs, jo vēl 18.gs. otrajā pusē Mazsalacas novadā dzīvoja lībieši , kas runāja līvu valodā. Lībiešu pilskalns atrodas stāva krasta stūrī starp Salacu un tās pieteku Dambjupīti. Pārējo pilskalna daļu apjož grāvis un aizsargvaļņi, kuri būvējot estrādi daļēji izpostīti. Salacas puses kraujā ir ala saukta par Upuralu. Iespējams , ka tā bijusi pilskalna iedzīvotāju dievu pielūgšanas un upurēšanas vieta. Pēc spēcīgajiem nocietinājumiem un izskata Lībiešu pilskalns varētu būt attiecināms uz mūsu ēras 2. gadu tūkstoša pirmajiem gadsimtiem, uz vēlo dzelzs laikmetu. Pilskalna garums 70m un platums 30-60 m. Arheoloģiskie izrakumi šeit nav izdarīti.