Iģenes muiža , muižas

No pakalnes uz nolaideniem tīrumiem raugās Iģenes muižas ēku jumti. Vairāk nekā 300 gadu, kamēr plašajā apkaimē valdīja Torki, Iģene tāpat kā Vandzene, Skreite, Sārcene (pēdējo divu vairs nav) bija tikai daļa no Odres muižas. Dokumentos Iģenes vārds lasāms jau 1666. gadā sastādītā robežlīgumā. 1704. gadā Iģene kļuva par patstāvīgu muižu. Īpašnieki mainījās bieži. No 1745. līdz 1827. gadam tā nonāca Aleksandra fon Brinkena īpašumā. No1882. līdz 1912. gadam Iģenē saimniekoja Brigenu dzimta.

Muižas kompleksa apbūve ir ļoti plaša. Saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas (lielākā daļa ēku celtas 19. gadsimta 70.-80. gados: klēts, kalte, dāre, šķūņi, lopu kūtis, kalēja māja ar saimniecības ēkām, smēde, brūzis (1873), muižas pirts, teļu un govju kūtis, zirgu staļļi (1884), ratnīca, barona vieglās automašīnas garāža), daudzas no tām pārbūvētas, citas ir avārijas stāvoklī. Centrālā ēka ir nelielā kungu māja, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tās galvenās būvformas saglabājušās, bet iekštelpu plānojums pārbūvēts, piemērojot pansionāta vajadzībām. Aiz muižas plešas vecie muižas dārzi.