Eglaines vecticībnieku lūgšanu nams , baznīcas, kultūras objekti

Nav zināms, kur pirmie pagastā uz dzīvi apmetušies vecticībnieki lūdza Dievu. Iespējams, ka brauca uz Ilūkstes vai kādu citu dievnamu. Vēlāk dievkalpojumus noturēja vietējā iedzīvotāja Kačanova privātmājā. Pēc I Pasaules kara, atgriezušies no bēgļu gaitām Krievijā, Eglaines vecticībnieki nolēma celt baznīcu. Sāka vākt ziedojumus būvniecībai. Ziedoja visa kopiena – ciema iedzīvotāji, tuvākie un attālākie vecticībnieki. Eglainē nopirka zemi baznīcas ēkai un mežu būvmateriāliem. Celtniecību uzsāka 1922. gadā. Būvdarbos piedalījās gan Eglaines amatnieki, gan arī apkārtnes saimnieki. 1924. gadā baznīca jau darbojās. Ikonas un baznīcas grāmatas ziedoja draudzes locekļi, kā arī tās tika pirktas par draudzes līdzekļiem.

Ēka būvēta koka guļbūves tehnikā un apšūta ar horizontāliem apšūtiem dēļiem. Atšķirībā no citiem vecticībnieku dievnamiem, Eglaines lūgšanu nama logiem nav slēģu. Taču logu taisnstūra formu papildina kokā grieztās aplodas.