Etnogrāfiskā māja "Zvanītāji" , arhitektūras pieminekļi

19.gs. beigās celta koka ēka, kura joprojām saglabājusies savā pirmsākumu izskatā – masīviem dziedu griestiem, lielu saimes istabu mājas dienvidu galā ar mūrīti un maizes krāsni, netapsētām sienām un dabīgu, nekrāsotu koka grīdu. Ķēķī joprojām saglabājies manteļskurstenis. Domājams, ka dzimtas ceļš Rucavā, kādreizējā Paurupē, sācies no zviedru karavīra Jaur, kas še palicis no Zviedru kara laika. Jauri – sākotnējais dzimtas un mājas nosaukums, jaunākajos laikos daudzi dzimtas cilvēki bijuši saistīti ar tuvējo baznīcu, tāpēc vēlākos laikos māja pārdēvēta par „Zvanītājiem”.

Ar mājas īpašnieces Lilitas Patares labvēlību 2000. gadā, gatavojoties Vispasaules Rucavnieku saietam, māja tika iekārtota kā muzejs ar 19. gs. beigām raksturīgu iedzīvi – stellēm, saimes galdu, gultām, skapi, šūpuli, dažādiem saimniecībā izmantotiem priekšmetiem un rīkiem, tāpat Rucavai raksturīgo tautastērpu, cimdiem, zeķēm utt. Kopš 2002. gada, kad mājā sāk rosīties Rucavas tradīciju klubs, māja atdzīvojas jaunai dzīvei, tiek turētas vakarēšanas, pieskandinot māju ar Rucavas dziesmām, gatavojot Rucavnieku riezi, balto sviestu, darinot cimdus, zeķes ar etnogrāfiskajiem Rucavas rakstiem, stellēs top raibie lupatu celiņi, vasarās uzņemot bērnus un visus citus interesentus amatu nedēļas nometnēs, kad ir iespēja katram līdzdarboties gribētājam iemēģināt roku kādā amatu prasmē, pat tik smalkā kā knipelēšanas prasmē vai ļauties mūzikas valdzinājumam spēlējot kokli, stabulīti vai ģitāru, vai vienkārši kopīgi uzdziedot un uzdancojot dančus.

Vasaras sezonā māja atvērta katram interesentam. Tūristu grupas iepriekš piesakoties tiek nodrošinātas ar kultūrizglītojošu programmu, iesaistoties improvizētā „Vakarēšanā” vai „Rucavas goda mielastā”, dziedot, dancojot un muzicējot kopā ar Rucavas teicējām, dziedātājiem, muzikantu Pūķu Jāni un nobaudot kādu no iemīļotajiem Rucavnieku ēdieniem – īstu rupjmaizi, sklandaraušus, ko šeit arī sauc par žogaraušiem, balto sviestu ar kartupeļiem, riezi vai kartupeļu kukulīšus. Apskatāma Pūķu Jāņa mūzikas instrumentu privātkolekcija.