Lodes (Apšu) luterāņu baznīca , baznīcas

Vienīgā koka guļbūvē celtā luterāņu baznīca Cēsu rajonā. Baznīca celta 1780.gadā un tā pēc celtniecības paņēmieniem ļoti atgādina Vidzemes latviešu zemnieku mājas .

Lodes muiža, kuras teritorijā atrodas Apšu jeb Lodes baznīca, no 1627.g. līdz 1799.g.piederēja Bolto fon Hoenbahu dzimtai. Pirmo koka baznīcu 17,gs.sākumā uzcēla Lodes muižas īpašnieks Rīgas Bolto fon Hoenbahs 1662.g. ieguva majora pakāpi un muižnieka titulu.1671.g., baznīcas patrons J.A.Bolto fon Hoenbahs lika uzcelt jaunu koka baznīcu 1670.gadā nodegušās vietā. Ziemeļu karš (1700-1721) un lielais mēris nodarīja lielus postījumus Vidzemes dievnamiem, to skaitā Apšu baznīcai.1724. un 1727.g.vizitācijas protokolos baznīca minēta 28 sabrukušo baznīcu skaitā. 1728.g.par baznīcas patrona Lodes muižas īpašnieka Ādolfa Hermana Bolto fon Hoenbaha līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu no ozola baļķiem.1780.g. muižas īpašnieks krievu armijas majors Karls Gustavs Bolto fon Hoenbahs lika uzcelt jaunu plašāku baznīcu ar 160 sēdvietām.1893.g. meistars A. Laumanis izgatavoja jaunu baznīcas iekārtu-altāri, kanceli un ērģeļu prospektu. Jēkabpils ērģeļmeistars Mārtiņš Krēsliņš 1890. g.baznīcā iebūvēja ērģeles. Vācijā 1895.g. lieto zvanu uzdāvinājis F.U.Lazdiņš. Pie baznīcas bija zvanturis, kurā karājās zvans.1910-1911. g. Celtnei piebūvēja zvanu torni.30. gadu sākumā baznīcas salmu jumtu nomainīja ar skaidu. Pēdējā baznīcas iekārta izgatavota ap 1960.gadu.

90.gadu beigās baznīcā veikti plaši atjaunošanas darbi.-atjaunots tornis, draudzes telpas un sakristejas jumta segums, nomainīti ar svinu stiklotie logi.2004.g. nomainīja jumta segumu. 2005.gadā –kosmētiskais remonts. Vecā altāra rentablā bijusi altāra glezna „Kristus pie krusta „.Tagadējā altāra rentablu veido oleogrāfija „Kristus augšāmcelšanās”. Zemo griestu dēļ īpatnēji izvietotas ērģeles-blakus luktai. Saglabājusies kalēja kalta oriģināla durvju atslēga .Apšu baznīcai ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Draudze te iedibināta pirms gandrīz piecsimt gadiem, šis ir viens no klasiskajiem gadījumiem, kad kristieši apzināti uzceļ baznīcu pagāniskajā svētvietā. Padomju laikā baznīcai paveicās, te tika uzņemta filma „Aija” un kinoļaudis pielabojuši jumtu, lai tak labākas tās ainas filmā.