Velna ala , alas, dabas objekti

Veidojusies aptuveni pirms 10 000 gadu. Ieeja alā 8 m virs Gaujas līmeņa. Sena kulta vieta saistīta ar teikām un nostāstiem. Tieša piekļuve alai 1980. gadā aizliegta smilšakmens iežu erozijas dēļ. Apskatāma no Gaujas pretējā krasta. Augstums - 4,7 m, platums - 7 m, dziļums - 40 m.

Velnala ir sena pagāniska kulta vieta. Tās griestos ir 6 caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Alu pavij dažādi nostāsti un teikas. Kāda no tām stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam u, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai nelabais, bet arī Turaidas Maijas – Rozes slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti šeit atradis patvērumu.