Slīteres bāka , bākas

Nostāsti par laupītāju Dāvidu, kurš kurinājis maldu ugunis, lai ievilinātu kuģus briesmās, piešķir bākas atrašanās vietai noslēpumainību, tādejādi īpašu pievilcību.

Pirms Slīteres torņa uzcelšanas Zilo kalnu kraujā audzis milzu ozols, kas bijis atzīmēts jūras kartēs; kad ozolā iespēris zibens, tas aizgājis bojā. Vairākus gadsimtus par orientieri kalpojusi dāņu vikingu būvētā Slīteres baznīca. 19.gs. vidū uzcelts tornis, kurš par diennakts bāku kļuvis tikai 1961. gadā. Savas darbības laikā (līdz 1999. gadam) tā ir viena no augstākajām ugunīm visā Baltijas jūras piekrastē (vairāk kā 100 m virs jūras līmeņa). Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu - no jūras 5,3 km.

Kopš 2002. gada bākas komplekss ir Slīteres nacionālā parka tūrisma objekts. Tajā izvietota ekspozīcija par jūras bākām Latvijā, Baltijā un pasaulē.