Mežītes pilskalns , arheoloģijas pieminekli, dabas objekti, pilskalni

Mežītes pilskalns ir vizuāli viens no skaistākajiem Kurzemes pilskalniem, kuru ieteicams aplūkot ikvienam, kurš interesējas par Latvijas senatni. Interesanti, ka šo pašu domu jau 1869.gadā izteicis baltvācu mācītājs - latviešu senvēstures un folkloras pētnieks - Augusts Bīlenšteins, kurš, aprakstot Mežītes pilskalnu, starp citu, atzīmējis: "Kas grib gūt priekšstatu par latviešu pagātni, tam šī vieta ir jāapmeklē." 

Pilskalns ticis ierīkots savrupā, ap 13 m augstā kalnā, kuram mākslīgi nostāvinātas nogāzes. Tā plakums ir trijstūra formas, 55 x 30-50 m liels, ar šaurāku dienvidu galu, kurā uzbērts ap trīs metrus augsts valnis. Tas aizsargājis uzeju pilskalnā, kura šeit tāpat kā vairākos citos Latvijas pilskalnos ieplānota tā, lai uzbrucējiem, tiecoties ieņemt pašu pili, ar vairogu neaizsargātais plecs būtu pavērsts pret tās aizstāvjiem. Uzejas pretējā pusē (dienvidaustrumos pilskalnam) atrodas mazāks uzkalns - t.s. mazais pilskalniņš. Spriežot pēc tā izvietojuma, šeit varētu būt atradušies kādi papildus nocietinājumi pilskalna uzejas aizsardzībai. 

Iespējams, ka nedaudz zemāks valnis ietvēris visu pilskalna plakumu, taču kādreiz tas ticis apstrādāts, tādēļ pašlaik gandrīz nekādas uzbēruma paliekas, izņemot jau minēto valni kalna dienvidu galā, nav saglabājušās. Plakuma ziemeļu galā divdesmitajos gados bijusi vērojama "acs" - kādreizējās akas vieta, kuras ūdens vēl toreiz bijis lietojams. Pašlaik šī vieta gandrīz pilnīgi aizbrukusi un aizaugusi. Par šo "aci" ir nostāsts, ka, ja to mēģināšot rakt, tad atradīšot naudu, bet naudu varot tikai tad dabūt, ja rokot pusnaktī. 

Par pašu pilskalnu arī pierakstītas vairākas teikas, no kurām populārākā ir par kādu vīru, kurš domājis uzart kalngalu. Arkls nezin kur aizķēries, un zirgs nevarējis to vairs pavilkt. Tad vīrs sācis lādēties: "Kas, Pērkons, te ir?" Tā izrādās bijusi katla stīpa, bet pats katls ar naudu, tamdēļ, ka vīrs lādējies, nogrimis. No katla stīpas vīrs izkalis trīs lemešus. 

Visapkārt pilskalnam, gandrīz trīs hektāru platībā atradusies apmetnes vieta, kurā dažviet kultūrslānis sasniedz ap 1 m dziļumu. Šo apmetnes vietu dažādos laikos apstrādājot, atrastas vairākas senlietas (vīta bronzas aproce, bronzas gredzens, dzelzs kāpslis, dzelzs stopa bultas gals) un trauku lauskas. Ap 300 m dienvidos Mežītes pilskalnam, šosejas pretējā pusē atrodas Mežītes Elkukalns - kulta vieta. Tas ir ap 25 m augsts, liels, ar biezu mežu apaudzis paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, īpaši ziemļrietumu pusē, kura varētu būt nostāvināta mākslīgi. Saglabājušies nostāsti par to, ka pilskalnu un Elku kalnu saistot apakšzemes eja. 

Netālu no pilskalna zināmas arī divas senkapu vietas - t.s. Kapurkalnā atrastas vēlajā dzelzs laikmetā kuršiem raksturīgas senlietas, bet Kalnenieku māju zemē kādā grants paugurā konstatēti tā paša laika perioda Baltijas somiem raksturīgie skeletkapi. Izvirzīta hipotēze par to, ka Mežītes pilskalnā atradusies kādā 1234.gada dokumentā par 25 arklu zemes izlēņošanu Rīgas Svētā Pētera baznīcai minētā "castellatura Lodgiae".