Sarāju senkapi , arheoloģijas pieminekli, kapi

Sārāju senkapi atrodas Lībagu pagastā, Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē, ap 200 m uz ziemeļrietumiem no Sārāju mājām. Senkapi ierīkoti ap 40 x 60 m lielā, lēzena paugura stūrī nelielās Lībagupītes krastā.

Senkapi šeit tika konstatēti 20.gs. astoņdesmito gadu vidū, kad meliorācijas darbu laikā tīruma stūris tika līdzināts, bet pēc tam, sākot teritorijas lauksaimniecisko apstrādi, atrastas vairākas vēlā dzelzs laikmeta kuršu senlietas.

1989. - 1990.g. arheologa J. Asara vadībā šeit veica aizsardzības izrakumus, kuros neatsedza 46 apbedījumus un atrada vairāk nekā 1300 senlietu. Visi apbedījumi ir ugunskapi. Vairāk nekā puse apbedīto bija vīrieši ar bagātīgu līdzi doto priekšmetu, īpaši ieroču, klāstu - konstatēti gan uzmavas un iedzītņa šķēpi (līdz četriem eksemplāriem vienā apbedījumā), gan āvas cirvji, gan divasmens zobeni, kā arī liels skaits zirglietu, darbarīku (īpaši daudz izkaptis) un iedzīves priekšmetu, kā arī bronzas rotaslietas (gredzeni, pakavsaktas, aproces un kaklariņķu fragmenti) un ar tirdzniecību saistīti priekšmeti (bronzas atsvariņi, saliekamo svariņu mehānismu fragmenti un bronzas svaru kausiņi). Sieviešu un bērnu apbedījumos dominē rotaslietas (lentveida aproces, pakavsaktas, gredzeni). Ļoti rets atradums ir 36. vīrieša kapā atrastā ar bronzas sloksnītēm apkaltā dzelzs skārda bruņucepure.

Spriežot pēc atradumiem, Sārāju senkapi izmantoti no 11.gs. beigām - 13.gs. vidum un uzskatāmi par tipisku kuršu vēlā dzelzs laikmeta apbedījumu vietu. Lielais ieroču daudzums atsevišķos apbedījumos varētu liecināt, ka šeit apglabāti arī kādi no tiem kuršu karavīriem, kuri krita pirmajās cīņās ar krustnešiem 13.gs. pirmajā pusē.

Interesanti atzīmēt, ka 1930.gada rudenī ap 30 soļu no Sārāju mājām tika atrada 57 arābu sudraba monētas - dirhemus, no kuriem jaunākais kalts 863./864.g. Tādējādi šis monētu depozīts aprakts ne ātrāk kā 9.gs otrajā pusē, tātad tas, ir vismaz 150 gadus vecāks par Sārāju senkapos līdz šim atrastajām senlietām.