Uzvaras piemineklis , pieminekļi

Pirmoreiz uzbūvēts 1924.gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai, no jauna atklāts 1998.gadā

Uzvaras piemineklis pirmoreiz tika uzbūvēts 1924.gadā kā viena no pirmajām Latvijas Brīvības cīņās kritušo veltītajām zīmēm. Tas atradās Vienības laukuma D malā Raunas un Rīgas ielas sadures stūrī. Pieminekļa pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: 'No zobena saule lēca', zemāk gadskaitļi '1919-1920', starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: 'Saviem kritušiem varoņiem'. Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna, virs tās apzeltīta lode - brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Padomju režīms 1951.gada 25.marta naktī to uzspridzināja un pilnīgi nojauca.

1998.gada 22.jūnijā, Cēsu kauju 79.gadskārtas svinību laikā, tika likts atjaunojamā pieminekļa pamatakmens. Tā paša gada 15.novembrī, piedaloties Igaunijas Republikas parlamenta vadītājam un Latvijas Republikas prezidentam, tas tika atklāts.

Piemineklis atrodas aptuveni 25 m uz ziemeļiem no 1924.gadā celtā pieminekļa vietas, blakus vietai, kur okupācijas gados atradās Ļeņina tēls. Atšķirībā no vecā, atjaunotajam piemineklim uzejas ir no visām četrām pusēm un latviskos uzrakstus papildina igauņu teksts. Cēsu kauju 80.gadadienas svinībās pieminekļa Z pusē tika atklāta piemiņas plāksne veltīta igauņu un latviešu kopīgajām brīvības cīņām.