Cīravas akmens krāvums , dižakmeņi

Cīravas akmens krāvums - laukums, ko ierobežo 106 lielāki akmeņi, izvietoti noteiktās orientācijās pret debesu pusēm. Akmeņu krāvums stiepjas apmēram 2 km garumā. Par ši objekta izcelsmi ir divas versijas.

   Pirmā saistīta ar to, ka šeit atrodas tā sauktā velna laiva - Mazie „Pokaiņi". Pēc dažu zinātnieku atzinuma, tā ir viena no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām Latvijā. Iespējams, ka senie zintnieki Krīvi te cēluši sev baznīcu, turklāt celtnei paredzētos akmeņus viņi varējuši pārvietot tikai ar savu roku palīdzību. Svētvietas viduspunktā, uzkalniņā, aug piecu stumbru ozols - akmeņi ap to visās četrās debespusēs. Bet svētvietas centrālā daļa apjozta ar akmens žogu četrstūra formā, seko mazāks iežogojums, un pašā vidū atrodas akmeņu krāvums pusmēness veidā. Te ir iespēja vērot arī seno Krīvu gadalaiku pulksteni, ar kuru, iespējams, viņi varēja izskaidrot noslēpumainās parādības, pareģot nākotni utt.

   Citi zinātnieki uzskata, ka akmens krāvums ir veidojies lauksaimnieciskās darbības rezultātā, kad mūsu senči iekopuši savus laukus un no tiem nolasījuši akmeņus, tos pabīdot gar lauka malām. Tā arī radušies apaļi, četrstūra un pusmēnes formas krāvumi.