Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca , baznīcas

Pareizticīgo draudze Ainažos sāka darboties 1889. gadā Pirmie dievkalpojumi notika "Dreimaču" mājās. Dievkalpojumus vadīja mācītājs J. Metus.

Ainažos vienmēr ir bijis maz krievu tautības iedzīvotāju, bet savulaik Krievijas cars solīja zemi tiem kas bija ar mieru pieņemt pareizticību. Tā pareizticīgo draudzē iekļuva daudzi latvieši un igauņi. 1894.-1895. gadā draudze bija tik bagāta, ka īsā laikā uzbūvēja šo skaisto Dievnamu Ainažos. Tika uzcelta arī draudzes skola Brīvības ielā 6 (tagad doktorāts) un mācītāja dzīvojamā māja Brīvības ielā 2 (tagad dzīvokļi).

Dievnams aktīvi darbojās arī Latvijas neatkarības gados. Dievnama darbība tika pārtraukta padomju varas okupācijas gados 1958. gadā. Baznīcas regālijs tika nodots glabāšanā Salacgrīvas pareizticīgo draudzei. Baznīca jau bija palikusi bez sava zvana, to otrā pasaules kara laikā noņēma vācu karaspēka vajadzībām, lai pārkausētu lielgabala lādiņos.

Draudze savu baznīcu atguva 1995. gadā. Baznīcas telpas tika atjaunotas, restaurēts galīgi sagrautais altāris, tika arī atgūtas baznīcas regālijas no Salacgrīvas.

2001. gadā Pareizticīgo baznīca Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs baznīcai uzdāvināja jaunu 200 kg smagu zvanu. 2001. gada 27. maijā zvans tika iesvētīts un pats arhibīskaps Aleksandrs noturēja dievišķo liturģiju. Pēc tam zvans tika uzvilkts tornī un diakons Viesturs Krastiņš iezvanīja pirmās zvanu skaņas. 2008. gada 7. jūnijā metropolīts Aleksandrs iesvētīja vēl vienu 700 kg smagu  baznīcas zvanu.

Ainažu pareizticīgo draudze  šobrīd ir neliela ar aptuveni 30 cilvēkiem. Baznīcā dievkalpojumus notur arī luterāņu draudze, kurā ir vairāk  ka 20 cilvēku.