Latvijas - Igaunijas robeža , kultūras objekti

1918. gada beigās un 1919. gada sākumā pēc vācu karaspēka aiziešanas Ainaži kā bijušās cariskās Krievijas sastāvdaļas nonāca boļševiku varā. Boļševiki tiecās arī pēc Igaunijas, bet Igaunijas brīvvalsts karaspēks stājās viņiem pretī. Ainaži pārvērtās par īstu karalauku, lielākā daļa iedzīvotāji evakuējās. Divas reize igauņi boļševikus izdzina no Ainažiem, taču boļševiki aizbēga no Ainažiem izlaupot mājas, nolaupot zirgus, aizvedot līdz daudz cilvēku. 22. maijā Ainažos ienāca igauņu karaspēks, un boļševiki tika padzīti pavisam. Latvija un Igaunija sāka sarunas par savstarpējās robežas nospraušanu. Tajā laikā igauņu karaspēks paturēja robežu līdz Vāverupītei. Tā kā Latvijas un Igaunijas valdības nespēja vienoties kurai paturēt cietušo Ainažu miestu, tāpēc tika izveidota kopīga komisija. Komisijā bija divi pārstāvji no katras valsts, bet par vadītāju izraudzījās Lielbritānijas pārstāvi Talentu. Viņš Ainažos sarīkoja iedzīvotāju nobalsošanu. Tolaik Ainažos dzīvoja 1054 latvieši un 486 igauņi. Balsot varēja tikai zemes īpašnieki, tādi bija 118 latvieši un 67 igauņi. Latvijai par labu tika nodotas 101 balss, Igaunijai 50, 34 balsotāji atturējās. Pēc balsošanas Lielbritānijas pārstāvis novilka robežlīniju kartē. Ainaži palika Latvijā, kaut arī tika sadalīti divās daļās. Osta un akmens mols palika Latvijas pusē - Ainažos, bet viena trešdaļa palika Igaunijā. Šo daļu Igaunijā nosauca par Iklu - tā palika kā parasts zvejnieku ciems. Tajā pusē galvenokārt dzīvoja igauņi, un tie vēlējās palikt Igaunijas daļā.

Ainažu muitas nodaļa Arvīda Kalniņa vadībā darbu  sāka 1920. gada 24. augustā. Līdz tam tā  atradās Igaunijas valdības pārziņā. Sākumā tika kontrolēta preču kustība Ainažu ostā, vēlāk arī tvaikoņa "Neibāde" pasažieri, kā arī sauzemes un dzelzceļa transports. Kustību pāri Latvijas - Igaunijas robežai reglamentēja 1924. gadā noslēgtā abu valstu vienošanās. 20. gs. pirmajā pusē visā valstī bija lieli kontrabandas preču apjomi, Ainažu muitnīcai apgabalā to nebija sevišķi daudz. Ainažu muitai  ( vienai no 10 valsī) bija otrās pakāpes muitas iestādes tiesības. 30. gadu beigās Ainažu muitnīcā strādāja 24 darbinieki, pēdējais zināmais muitnīcas priekšnieks bija Mārtiņš Saulītis.

Bijusī Ainažu muitas māja atrodas Valdemāra ielā 1. Māju uzcēla skroderis Pūce.  1933. gadā tā tika pārdota Ainažu muitas vajadzībām, mājā atradās muitas kantoris.

Ja tev ceļotāj, līdzi ir pase, vari iepirkties Iklas mazajā veikaliņā un pa veco Tallinas šoseju doties meklēt piedzīvojumus Igaunijā.